Nu, ņemot vērā to, ka pitagorisms varētu būt the oriģinālais Rietumu misticisms, domājams gan, ka #2.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiesa gan, tam skaņdarbam ar pitagoriešiem ir diezgan maz sakara - tā ir reāla planētu kustība, kuras skaitliskā reprezentācija ir pārvērsta skaņā. Kopš Pitagora & Co. laikiem mēs tomēr esam paguvuši saprast, ka planētas neriņķo ap Visuma centrā esošu nekustīgu Zemi, piekārtas pie kristāla sfērām (no kurienes arī sfēru mūzika). :>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir taču mūzika, kas no visādām viņa teorēmām izveidota; quite hypnotising, I would say.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mhm, viņa "destilētā" 3:2 skala, is nice.

(Reply to this) (Parent)

es domāju, ka šis nu ir tas temats, kur var turēt atvērtāku prātu, ne? māte daba tik čābīgu mūziku nez vai radītu. (arguments spēcīgs, zinu :D )

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mātē dabā harmonisku procesu vispāri ir gandrīz necik, šeit vismaz ir regularitāte un struktūra (cikliska kustība, tomēr), nevis nelineārs troksnis, kas parasti raksturo dabiskās sistēmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kam tieši ir regularitāte un struktūra? planētu kūstībai, ok, bet nejau tam skaņu savārstījumam.

mātē dabā visi procesi (nu, labi, es pat nezinu visus procesus, bet nebūsim tik sīkumaini) ir harmoniski, ja skatās uz lielo bildi, - we're still here, aren't we?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, ka we are still here, absolūti neliecina par jelkādu harmoniju dabā (un arī neprasa tās esamību) - mēs esam salīdzinoši niecīgas un salīdzinoši visai ātri pārejošas organizētības saliņas nemitīgi pieaugošas entropijas vidū.

Struktūra, sakārtotība un harmonija dabā ir parādības ar izteikti izņēmuma statusu, pie tam tās vienmēr ir emerdžentas, "otrās kārtas" parādības, kur no haotisku procesu savstarpējas mijiedarbības uz brīdi (kas var būt arī visai ilgs brīdis, vismaz cilvēka uztverē, kā kaut vai šeit apskatīto planētu orbītu pastāvēšanas ilgums, taču tie visi vienalga ir īsi mirkļi, salīdzinot pat ar Visuma līdzšinējo, kur vēl ar paredzamo pastāvēšanas ilgumu) rodas zināma kārtība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc tu domā, ka neliecina? redz, manā skatījumā tas, ka mēs neesam mūžīgi un tas, ka esam niecīgi, nenozīmē, ka viss notiekošais nav kaut kādā harmonijā. haromonija taču nebeidzas ar taisnu līniju. ir vēl arī proporcija.

un var jau būt, ka tur tai "mūzikā" bij' sistēma, tak cik gadus tā būtu jāklausās, lai to sadzirētu.

dīvaini tomēr, kā var skatīties uz vienu lietu, un redzēt atšķirīgas lietas. tāpēc - let me get this clear - vai tu apgalvo, ka tas, ko saku es ir absolūti neiespējams?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm, kas tieši būtu "absolūti neiespējams", vai tas, ka dabā ir sastopama struktūra un harmonija? Protams, ka tā tur ir sastopama (kā jau mēs redzam), taču tā tur ir ļoti izteiktā mazākumā, un lielākoties tikai diezgan lielos mērogos, kur daudz haosa vietām un uz brīdi izveido nosacīti stabilus, entropijai pretējā virzienā vērstus "kristalizācijas" apgabalus, kas pēc laika tik un tā padodas entropijas pieaugumam un "izšķīst" atpakaļ kopējā haosā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pie tam, uztveres salīdzinoši zemā izšķirtspēja (gan laikā, gan telpā) un tendence vispārināt arīdzan ļoti palīdz saskatīt vairāk struktūras un harmonijas, nekā patiesībā ir "tur, ārā" - līdzīgi, kā, skatoties no attāluma, uz ekrāna mēs slīpas līnijas uztversim kā līnijas, nevis kā atsevišķu pikseļu veidotu "zāģi".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

salīdzinājums veiksmīgi izvēlēts, lai pierādītu savu pointu, +1

(Reply to this) (Parent)

Par sistēmu tikko aprunātajā "mūzikā" - tā nav gluži regulāra (jebšu nav iespējams, arī teorētiski ne, lineāri pārvērst orbitālo rotāciju par klasiskām tonalitātēm), taču tā tur viennozīmīgi ir, have a small sample of the underlying numbers: http://homepages.tesco.net/gregskius/carmen.csv

(Reply to this) (Parent)