Vispār nav slikti! Esmu redzējis trīs no šīm. nu es pēdējā laikā esmu noslēdzis mieru ar itāļu un franču filmām un skatos visu pārējo,kas ap to plešas. man dikti patīk Tarkovska filmas, bet viņas ir pasmagas, vēl jau Robert Bresson - manuprāt, viņam ir visu laiku mīļakās un gaišākās filmas ever, kaut arī viņas ir sociāli angažētas utt. tad vēl Bertoluči un Verners Hercogs. un sirsniņai vēl tāds gardumiņš - The Science of Sleep. ;)

piedod, ja par daudz... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav jau tā, ka man nepatīk smagas filmas. visā galveno lomu tomēr spēlē noskaņojums, un galvenokārt es gribu, lai filma man būtu bauda un izklaide :) ne vienmēr tas nozīmē, ka vajag smadzeni izvilkt caur gaļasmašīnu.

es mēģināju skatīties itāļu filmas, bet.. we just don't click. tai pašā laikā franču filmas ir gluži cita runa. lai gan delicatessen nespēju līdz galam noskatīties.

režisoros orientējos galīgi švaki, sauc man filmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es tev pilnībā piekrītu par filmām. smagums nav kritērijs.
delicatessen režisors ir tas pats, kas uzņēmis Amēliju. No Bertoluči - Last Tango in Paris, The Sheltering sky, The Dreamers. No Wim Venders - Himmel ueber Berlin, no Robert Bresson - noteikti iesaku Au Hasard Balthasar un no Tarkovska - Zerkalo, Stalker un Nostalghia.

Betty Blue, tā, kuru tev pašā sākumā pieminēju, no pēdējā laikā redzētajām man vislabāk patika. :)Tā ir apbrīnojami gaiša un dziļa filma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā, nu jau sāk veidoties kaut kāda bilde. par bertoluči filmām esmu tikai dzirdējusi, bet redzējusi neesmu, venders un bresons (kas man tūlīt asociējas ar filmu par bronsonu, loģiski) man neizsaka pilnīgi neko :)

žēl, ka man franču valoda nav tik laba, lai es skatītos bez subtitriem, bet betijai blū mēs varētu dot zaļo gaismu.

(Reply to this) (Parent)