viedums, tā tāda urbānā leģenda. visi par to runā, bet neviens nav redzējis :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

to neredz, to sajūt. vispār jau tas ir pašsaprotami - nevar redzēt to, ka viss ir kārtībā. jo tad taču viss ir ok un stresa nav. a to, ka ir problēmas un kašķis, to lūdzu, jebkurā laikā var pamanīt i sev, i citiem..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāpēc vienmēr vajag pašam sev radīt stresu un no mušas izpūst ziloni. tas vienmēr nostrādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paties, ir cilvēkiem tāda tendence. bet kāpēc gan, vai tā ir nespēja izbaudīt to brīdi, kad viss ir labi?

(Reply to this) (Parent)

vai neticība pašam faktam, ka civlēks pats var būt vienkārši laimīgs? es tiešām nezinu. ok, man arī piemīt piemērotas mušas meklēšanas ziloņa uzpūšanai komplekss, bet galvenais jau ir to apzināties un cīnīties ar sevi. šmuces tāpat atnāk vienmēr, nafig sev vēl sagādāt..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tās mazohistiskās tieksmes - pierādīt sev, ka dzīvo, un darīt to caur sāpēm, jo tās ir vienīgās īstās emocijas, bla, bla, blā. kā rakstīja širijs "pain is inevitable, suffering is optional".

es zinu tikai to, ka ja kaut kas nav labi, tad lietas labā ir kaut kas jādara. nu, kaut vai jāpūš tas zilonis. un tad ar adatiņu jāpārdur, un jāiet uz priekšu. un tad, kad to izdara, tad paliek tikai jautājums: "a ko es tik ilgi bremzēju?" bet nu, pirms tam jau tik viegli tās domas nevedas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā ir gan. uzpūstā ziloņa pārduršana arī ir risinājums, tik to adatiņu jāatrod :D
a par tām mokām - labs teiciens, būs jāpiezīmē blociņā..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau plānotājā ierakstīju :)

(Reply to this) (Parent)