Tā jau ir...labos vārdus nedrīkst taupīt, bet zini kā..negribās jau teikt, ja zini, ka tie netiks novērtēti. tb - ja zini, ka tam cilvēkam vienalga, ko tu saki..
Bet tad, kad šāda iespēja zūd uz visiem laikiem..mja. Varbūt tāpēc, kad cilvēki ir uz nāves gultas, arī viņi paši vēlas teikt tikai labu un pēdējos mirkļos iespēt to, kas mūža laikā noklusēts.

Es zīmēšu. Centīšos. Bet pagaidām mani attur pavisam muļķīgs iemesls - man nav zīmuļasināmā. Šodien atkal aizmirsu nopirkt. rrrr.
/ar nazi būtu nelaba asināšana

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Netix novērtēti uzreiz un un sitiena! Tomēr vēlāk..
Man, pirms daudziem gadiem, bija cilvēks kurš nebaidijās man teikt.. Es arī laikam nenovērtēju..
Tagad jau sen mūsu dzīves nekrustojas, bet viss pateiktais ir tepat manī. Tas dara mani labāku un reizēm palīdz savākties pēc sakāves. Un es viņai domās saku paldies un ceru, ka tas neizgaist kaut kur tepat.

Ak, ja es būtu rīdzinieks, es kaut tagad dotos pie Tevis ar zīmuļu asināmo! ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmz..Vispār jau tev labi sanāk atdzīvināt cilvēcības faktoru manī..
Ja vien varetu zināt, vai tas, ko domās kādam nododam, kaut kādā apziņas/zemapziņas/ne apziņas līmenī sasniedz adresātu...nebūtu slikti..
Man atkal bija tā, ka es neizmantoju izdevību pateikt. Skumji, bet es tur vairs nekā nevaru darīt.

Nu tagad man ir intriga. Kur tu dzīvo?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispirms paskaties manā žurnī - vai drīkst tā...

Noteikti sasniedz. Jāsasniedz! Domai piemītot liels spēx! Viena no manām mīļotajām sievietēm, piemēram, zvanija man ikreiz, kad man bija nenormāli grūti brīži. Presiju viņai kā viņa tā uztrāpa!? vienīgais ko viņaatbildēja - "Jūtu!"

Dzīvoju es kādu simtiņu KM no Rīgas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

drīkst :) ir pazudies arī tas lielais "x", kuru savulaik tur nelabā vietā pieķeksēju. baigi labi :)

kādu simtiņu..incanti..es arī. paralēli dzīvei rīgā, man it kā rit dzīve arī citā pilsētiņā.

(Reply to this) (Parent)