nē, un tomēr es nevaru izvēlēties :) tas ir kā kad pajautā - nu un kura bērna jums mazāk žēl, ja nomirst?
es varētu kaut kā pārciest nespēju kustēties, nespēju runāt (to es pārciestu pavisam viegli, varbūt tā pat būtu laime), nespēju saost, just garšas vai vispār just tīri fiziski, pārciest kādas ķermeņa daļas zudumu - nu i sūds ar to, svērtu mazāk - bet redze un dzirde ir tik eksistenciāli svarīgas, ka to zaudēšanas gadījumā ātri vien būtu šlipse ap kaklu un beigta balle.
un to Tev saka cilvēks ar četrarpus mīnusiem acīs, kurš ļoti novērtē to, ka vispār redz KAUT KO. :)

(Reply to this) (Thread)

man pašai arī ir daži mīnusi. ok, pirms pieciem gadiem man bija mīnus 0.75. kopš tā laika neesmu bijusi pie acu ārsta un brilles nēsāju tik pasīvi, ka draugi joprojām nezina, ka es esmu briļļains cilvēks. but what i really want to say is - tie prieki, ko sniedz acis ir nenovērtējami. un es ļoti, ļoti baidos kļūt akla. bet vēl vairāk es nevarētu pārdzīvot kurlumu. tad tiešām - beņķis virve un ziepes.

(Reply to this) (Parent)