[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 14 friends' journal entries.
| Thursday, April 23rd, 2026 | ||
|
neraate |
10:10a | ir jau grūti ar to sauli polārajai mitrenei, it īpaši pie stūres, bet šodien mājās viss smaržo tā, kā pavasarī, kad saule ir drusku indīga un var just to saules tīrības smaržu |
| Wednesday, April 22nd, 2026 | ||
|
black_data |
11:45a | Es te pēc pasākuma iedomājos, vai mana nespēja un nevēlēšanās iesaistīties sarunās, nerada iespaidu, ka es esmu diezgan arogants? Mani īpaši nesatrauc, ko par mani domā svešinieki un lielā mērā arī kolēģi. Ne tā, ka es mēģinu būt rupjš pret svešiniekiem, bet es jūtos diezgan dezorientēts, kad kāds mani pēkšņi uzrunā, kā arī es nemēģinu atbilst kaut kādiem nevienam nesaprotamiem nerakstītiem likumiem. Ar kolēģiem ir vienkāršāk, jo viņi bieži nepamana, ka diskusijai aizvirzoties prom no profesionālās, es pārstāju runāt. Savukārt iederēties kopienā es gan gribētu, un regulāri atgadās epizodes, kas varētu radīt grūtības atkārtotā mēģinājumā salauzt ledu. Pēdējā pasākumā mani uzrunāja kāda sieviete, un pēc tam, kad noskaidrojās, ka es nerunāju lietuviski, pēc dažām frāzēm es piedāvāju viņai padzerties, un pēc tam aizpisu prom. Neizslēdzu, ka tā nebija pirmā šāda veida epizode tajā vakarā, un noteikti tādas ir bijušas citos pasākumos, bet kaut kā šoreiz es iedomājos, ka varbūt tā nevajadzēja darīt. Diezgan dramatiski ar small talk man iet gadījumos, kad ar mani runāties nāk džeki, un atliek vien minēt, kurš no abiem scenārijiem šis ir, kāpēc šī saruna ir neveikla kā pamatskolā. Par laimi tas notiek tā retāk. Sievietes parasti nesāk sarunu par "laikapstākļiem", tāpēc es kainda varētu saņemties, un vairāk kontribjūtot šādos mēģinājumos, tad varbūt nebūs jautājumi, kur es tāds esmu uzradies, neskatoties uz to, ka es jau kuro gadu esmu šajā vidē. Pieņemu, ka tieši cilvēki, kas pazīst visus pārējos, ir tie, kas uzdod jautājumu: "Who the fuck are you?" Nu, varbūt bez "fuck", bet tas tā emocionālai nokrāsai. |
| Tuesday, April 21st, 2026 | ||
|
black_data |
12:05p | Kino: The Drama Savdabīgi, ka viens no spēcīgākajiem argumentiem neiet uz filmu, ir publika, kura ies skatītie uz Zendaya (lai kas arī viņa nebūtu) un Patisonu. Un tā nav mana spekulācija, tā ir reāla atsauksme pie filma. Ir jau vēl Bize, bet es gan neteiktu, ka tā ir pasargāta no īpašiem skatītājiem. Vajag nopirkt ekrānu priekš tā jaunā projektora, un biezākus aizkarus. |
|
black_data |
10:11a | Es te skatos vienu darba prezentāciju, un man uz ekrāna ik pa brīdi nomirgo kāds mēmes dzīvnieks. Es zinu pēc fakta, ka fellow IT cilvēki dzīvo savā īpašajā pasaulē, kas man ir sveša, bet es nebiju iedomājies, ka šī visa mēmju un datorspēļu pasaule tā viegli varētu ieplūst korporatīvajā resursā. Es neesmu sajūsmā par sterilo korporatīvo dizainu, un principā neiebilstu, ja kāds to salauž, bet man šķiet, ka komiska atbilšana stereotipiem mani kaitina tik pat lielā mērā kā viss korporatīvais. Es tagad mēģinu saprast, kuras individuālisma izpausmes kolēģos man šķiet krutas, jo tādas noteikti ir. Es laikam pie tādām ieskaitītu kolēģus, kuriem fonā midžinās bērni, kuri zvaniem pieslēdzas tērpušies pidžamā, vai kuriem priekšā stāv idiotiska paskata kafijas krūzes. Bet šis man arī atgādina, ka kaut kur tur ir milzīga digitāla pasaule, kura man ir diezgan sveša, bet kurā mitinās diezgan iespaidīgs cilvēku daudzums, lai tur sāktu veidoties sava kultūra. Šķiet, ka es esmu pārāk analogs priekš tās. |
| Monday, April 20th, 2026 | ||
|
methodrone |
6:56a | Cilveeki vienkaarshi meegjina taadeejaadi izbeegt no cieshanaam. Bet dziive uz zemes ir cieshanas vai nu ar jeegu vai bezjeedziigas, vai pat destruktiivas. Feminisms vienkaarshi ir taads pats transhumaanisms, where people just want to transcend their nature because nature of course is suffering. But as i said before, suffering is inevitable, all you can choose is ways in which you suffer. And suffering in natural ways beats suffering in unnatural ways. |
| Sunday, April 19th, 2026 | ||
|
methodrone |
1:38p | Contraception is sexist, abortions are sexist - killing a part of your own body that society does not want or support - that is opposite of empowerment. Restraining and denying your female body to be more like a man, to fit in with men and manly habits and ambitions. How pathetic, how sad! |
| Saturday, April 18th, 2026 | ||
|
black_data |
12:27p | Tās jēgpilnās sarunas ir mazliet pārvērtētas. Ne tādā ziņā, ka sarunas "par būtisko" būtu tukšas un garlaicīgas, bet tādā, ka tās ir retākas, kā varētu gribēt. Man visu laiku ir licies, ka es izraušos no kāda burbuļa, un atradīšu cilvēkus, ar kuriem varēs runāt par lietām, kas nav... let's say, soctīklu drāmas, ēdiens un seriāli. Tas ir labākais, kā es to varu aprakstīt. Bet tur ir jāizrāda zināma iniciatīva, jo realitātē cilvēkiem gribās parunāt par lietām, kas tieši viņiem šobrīd šķiet svarīgas. Kas nav slikti un nepareizi, un man ir jāsecina, ka pat starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem veidi, kā domāt par lietām, ļoti atšķiras, un tā ir interesanta atklāsme. Ja vien tas nav par, piemēram, kādu politisku diskursu, kur mēs visi atkārtojam vienas un tās pašas frāzes. Bet vēl viena lieta, ko es esmu ievērojis, ka šīs individuāli svarīgās lietas mēdz kļūt par tādu kā apburto loku, un tu vienu un to pašu sarunu no malas vari noklausītie vairākas reizes viena vakara gaitā. Kā absurds simbols tam varētu būt diskusija par to, ka briedis un alnis latviešu un lietuviešu valodās nozīmē pretējas lietas. Mani mazliet biedē doma, ka es tā varētu darīt, un es noteikti tā esmu darījis kaut kad iepriekš, bet šobrīd tas man liek drīzāk paklusēt, kas savukārt varbūt rada priekšstatu, ka man nav ko teikt. Bet vēl man nepatīk cilvēkus pārtraukt, un godīgi sakot, arī tas, ja citi to dara. Sarunas laikā man šķiet svarīgi ļaut cilvēkam pabeigt savu domu, nevis aizpildīt vēl nepateikot ar savām interpretācijām. Reizēm izteiktā doma ir tā, ko tu jau iztēlojies, bet reizēm paredzamais sākums ir tikai konteksts tam, kas sekos tālāk, bet kurš no šiem diviem scenārijiem ir šoreiz, tu neuzzināsi, ja cilvēks tiks pārtraukts sava sakāmā vidū. Bet atkal šī mana klausīšanās prakse noved pie tā, ka es netieku līdz runāšanai. Es no tā neciešu, jo man godīgi sakot nav intereses runāt pret tukšām debesīm, taču tas ir vēl viens iemesls tam, kāpēc es varētu radīt priekšstatu, ka es daudz nerunāju. Patiesībā ir cilvēki, kas ir lūguši man vārīties mazāk, kas ļoti kontrastē ar citu cilvēku pieredzi ar mani. Šķiet, ka visprecīzāk izteikties tomēr var rakstītā veidā, un man pat šķiet, ka šo komunikācijas formu ir vērts izmantot arī ar cilvēkiem, kas tev ir pieejami ikdienā tiešai saskarei. Un vēl rakstīšana nenoliedzami ir savu domu sakārtošanas instruments, vismaz man. |
| Friday, April 17th, 2026 | ||
|
methodrone |
9:20a | Governments communicating with gifs - world used to be serious. |
|
neraate |
8:26a | pagurums. neatceros, ko darīju pirmdien, bet otrdien pēc darba pa tiešo uz mazpilsētu, tad lietišķa saruna (onlainā/mašīnā, tieši bij paspējusi iebraukt pagalmā), trešdien no rīta auto pie meistara, es pati atpakaļ uz Rīdziņu lai parunātos ar mūzikas skolu (paspēju vēl mājās uz dušu un kko iekost), tad mājās un ar skuķiem atkal uz mūzikas skolu (labi, ka baseins šonedēļ izpalika), vakar no rīta pirms astoņiem jau prom no mājām lai paspētu laicīgi uz mazpilsētu, autobusu nenokavēju, vairāk nekā pusceļu gulēju līdz vairs nevarēju, jo kāds briesmīgi krāca (ne es). ne skaļi, bet kaut kā neritmiski un nevarēja pagulēt :D. aizvedu mammu uz Biķerniekiem uz izmeklējumu (tā stāvvieta @#$%, labi, ka bija tikai jāizlaiž), mājās paēdu, izmazgāju dažas porcijas veļas, izkāru, izņēmu dāmas no skolas, pabaroju, tad mūzikas skola, vakarā izlaikojām botes, novērsu vairākas drāmas (izrādās, ka katrs maizītes taisīs pēc nedēļas, vismaz sataisīja sviestmaizes vakariņām), šodien pārdzinu mašīnu, mazgāju 2.porciju ar veļu (sporta tērpi jau žūst) un kratos, jo šitas viss bija maksimāli saspringti. jau no svētdienas par spīti tam, ka gāju staigāt garīgajam līdzsvaram, naktīs no spriedzes gulēju saspringtiem pleciem un rokām taisnām, bet kulakos. vajadzētu atlaist, bet vēl nevaru - šodien darbs, rītrīts arī piesātināts un viena lietiņa svarīga jāizdara a es te kā puņķis uz drāts drusku tricinos jo tik intensīvi un daudz un viss kopā un reizē un vēl tās trīs dienas, kad bija jābrauc uz, no un uz/no mazpilsētas.. |
| Thursday, April 16th, 2026 | ||
|
methodrone |
3:28p | Es nezinu vai shis ir vecums vai kaada zaraza, bet reaali meenesii varbuut ir kaads paaris dienas, kad juutos normaali un kaa cilveeks kas var dariit lietas. Paarsvaraa es vai nu ciinos ar kaut kaadiem mistiskiem simptomiem, where your life and future flashes by etc., vai hormoniem, vai sazin kaadu sunjpurnju voblu. Vai tas ir vecums? Vai taas ir bailes? Vai tas ir beidzot Dieva sods par maniem dziivee sakraatajiem greekiem? Shajos briizhos nav patiesaakas patiesiibas, ka dziivot veselaa kjermenii ar veselu garu, un peec Dieva likumiem - ir Paradiize zemes virsuu, un cilveeki to nezina, un labpraatiigi sevi degradee. Kjermenis apzinjai ir kaut kas totaali skaudrs un baiss. |
| Tuesday, April 14th, 2026 | ||
|
neraate |
8:57p | nezinu vai gribēšu pati ar mašīnu un sīkiem vakarā braukt atpakaļ uz Rīgu, bet ļoti gribas uz Katedrāles mūzikas koncertu 4.05. |
|
methodrone |
11:24a | Free slob bird life Vieniigaa lieta par ko es esmu nepieklajiigi prieciiga sevis sakaraa, ir ka mana skaistuma rutiina ir tik vobliiga un briiva, ka es juutos kaa pavasara taureniitis. Taatad seju es mazgaaju ar Dove ziepeem vai jebkaadu beenru shampuunu vai vannas liidzekli kas pagadaas, tad apsmeereeju manstyle ar random e45 vai buutiibaa jebkuru body lotion that's within grasp. Matus i just wash n go ar jebkuru random herbal essences vai aussie vai pantene shampuunu ko R izveelas. And that's it my folks. Labi, tad man ir triis Laveras shtruntinji skropstaam, uzaciim un luupaam, un foundation ja eju tikties ar actual cilveekiem. Smarzhas man jau gadiem ir random vaniljas essential elljas that are probably meant for a diffuser? Tad kad beerni izaugs lieli un es buushu veca, sakaltusi tantiite, varbuut tad ja man nebuus kur naudu likt es beidzot investeeshu tirkiiza auskaros, vaigu pomaadees un pirmo reizi muuzhaa aizieshu uz manikiiru. Aa, nagus es peedeejo reizi nolakoju 2023. gada Martaa. |
| Monday, April 13th, 2026 | ||
|
methodrone |
11:42a | Vai Latvija ir paradiize? Es nesen nopirku mazu, leetu raachinju, uzstaadiiju vinju virtuvee un vienkaarshi klausos Radio Caroline, and that is all my life is right now. Veel arii es biezhi domaaju par to, kaa cilveeki tik fenomenaali izshkjeerdee laiku apsaukaajoties un kaujoties, kameer vinji vareetu klausiities Radio Caroline un taisiit siermaizes ar kafiju. Like why would you want to make nuclear bombs instead. Jo vairaak mees progreseejam plastmasas koku naakotnee, jo vairaak es atceros detaljas no beerniibas, kas mani skaidri paarliecina, ka beerniiba vai vismaz tas laiks, kad uzaugu vai vieta, bija shkjiista esiibas paradiize. Tagad vienkaarshi ir prison planet. Mana vieniigaa veeleeshanaas dziivee ir, ka mani beerni no shiis esiibas var izveidot, tajaa saskatiit kaut ko visa veertu/skaistu/sveetu. |
| Sunday, April 12th, 2026 | ||
|
neraate |
8:07p | bijām Imantas tirgus t/c uz kaķi izstādi. patika man arī vakar, bet Burmillas un Svētās Birmas kaķi ir mani sapņu kaķi. nu, un rozā briti. tur tirdziņa daļā bija superīga kundzīte ar ādas lietām. nopirkām vāciņus pasēm par 8€ un es sev rozā šauru jostiņu par 15. viņa tur esot 5d, 6d, 7d un es jau štukoju ka kaut kad jāaizbrauc pēc platākas jostas. e-talonu maciņi bija 3€. un krāsas, krāsiņas!! bija jau tur arī somas un blociņi u.tml. ļoti iesaku, ja sanāk būt tajā galā |