Ezīša personīgā miglas ieleja

Somewhere, over the rainbow, way up high.
There's a land that I heard of Once in a lullaby.
Somewhere, over the rainbow, skies are blue.
And the dreams that you dare to dream
Really do come true.
Someday I'll wish upon a star and wake up where the clouds are far Behind me.
Where troubles melt like lemon drops, Away above the chimney tops.
That's where you'll find me.
Somewhere, over the rainbow, bluebirds fly. Birds fly over the rainbow,
Why then - oh, why can't I?
If happy little bluebirds fly beyond the rainbow,
Why, oh, why can't I?

UN

I can almost see it
That dream I am dreaming
But there's a voice inside my head saying
"You'll never reach it"

Every step I'm taking
Every move I make feels
Lost with no direction
My faith is shaking

But I gotta keep trying
Gotta keep my head held high

There's always gonna be another mountain
I'm always gonna wanna make it move
Always gonna be a uphill battle
Sometimes I'm gonna have to lose

Ain't about how fast I get there
Ain't about what's waiting on the other side
It's the climb

The struggles I'm facing
The chances I'm taking
Sometimes might knock me down
But no, I'm not breaking

I may not know it
But these are the moments that
I'm gonna remember most, yeah
Just gotta keep going

And I, I got to be strong
Just keep pushing on

'Cause there's always gonna be another mountain
I'm always gonna wanna make it move
Always gonna be a uphill battle
Sometimes I'm gonna have to lose

Ain't about how fast I get there
Ain't about what's waiting on the other side
It's the climb, yeah!

There's always gonna be another mountain
I'm always gonna wanna make it move
Always gonna be an uphill battle
Somebody's gonna have to lose

Ain't about how fast I get there
Ain't about what's waiting on the other side
It's the climb, yeah!

Keep on moving, keep climbing
Keep the faith, baby
It's all about, it's all about the climb
Keep the faith, keep your faith, whoa

lekt uz ecēšām par sīkumiem, klusēt par svarīgām lietām.
a bet vajadzētu taču otrādāk.

Quote:
AIONā būs trīs frakcijas: eņģeļi ar baltiem spārniem, eņģeļi ar melniem spārniem un noplūktas vistas.

esmu kļuvusi atkarīga no amazon.co.uk un amazon.com.
Labi, ka pazaudēju karti un mans bankas konts no tā necietīs.
Pagaidām.

Nodevīgi gribas braukt vienai.

but still.

Ir sasodīti jauki, kad vakarā viens nodauzījies kaķis pienāk, iekārtojas līdzās, ļaujas pārcelties uz klēpi un tur murrādams paliek uz gulēšanu.
Kaut kā pēkšņi piedodas gan papluinītas orhidejas, gan paārdīti plaukti, gan citi nedarbi.
Un pēc viņas skatiena ir skaidri saprotams, viņa itin labi zina, ka šajā brīdī tiek piedots.
A ko padarīsi? Tādi ir kaķi un tik mīkstsirdīgi ir viņu saimnieki, ka pietiek ar pavisam maz.

Tā nu mēs te sēžam/guļam un smaidam/murrājam. Abas lielā labsajūtā.

Un tagad ir tā, ka viss, kam es ķeros klāt, šķiras tik viegli un izdodas.
Viss notiek, viss kustās, viss piepildās.
Gaidītais sagaidās, nevēlamais pat neliek par sevi manīt.

Kāpēc tā nevarēja būt pirms diviem gadiem?
Iespējams, visa dzīve būtu citādi izvērsusies.
Nu labi, ne visa. Liela tās daļa.

satikt divus gadus neredzētu savu cilvēku, vienu no trim, kas tiešām savējie no trim gadiem zviedros, ir forši.
patriekties tāpat ne par ko un tik un tā justies tā, ka visi divi gadi gan izstāstīti un noklausīti...
un vienkārši priecāties par cilvēku savā dzīvē.

Jā. Forši. :)

Dīvainā kārtā piektdienas vakarā havosies laifs.

Buljons, kaut arī ķīmiskais un no automāta, tomēr ir garšīgi.

Līvo jau nedēļu.
Divas reizes ir, roku uz sirds likdams, teicis, ka šodien nu gan.
Turpinam vērot :D

Cik ilgi skaitās jaunkundze un kad viņa pārtop par kundzi, ja gredzenojamā diena tā arī nepienāk?
Un ja atgredzenojas, kāds tituls pienākas tad?
Un vai mūsdienās termins "vecmeita" vispār vairs ir aktuāls?
Un ja jā, tad kad?

Tip, ir jautājums/ieteikums, ko gribas pajautāt/ierosināt padomāt vienam cilvim, a bet tas cilvis 95% to uztvers kā uzbraucienu, apvainosies, pasūtīs mani pie trim velniem...
a man riktīgi liekas, ka par to konkrēto tēmu derētu padomāt, jo ja tā gadītos ar mani, man personīgi būtu skaidrs, ka ne jau tāpat vien ar mani tā gadīsies.

Ai, lai paliek.

Vai jūsu vectētiņi arī jums zvana nevis pa telefonu, bet izmantojot Skype? :)
Manējais zvana.
Rakstīt gan viņam nepatīk, esot vēl jātrennējas.

Tā lūk!

Iedvesmas avoti ne tikai neapsīkst, bet uzmutuļo ar jaunu spēku.
Un pasviež arvien jaunas idejas, kas lieliski savijas ar iepriekšējām, kopā veidojot THE ideju.
Šodien jāpiezvana.

Viņas visas joprojām ir tik foršas un jaukas, neatkārtojamas un mīļas, ka viņu dēļ vien vairs nav ne mazāko šaubu par neviegli pieņemto lēmumu. Viss ir uz labu.
Brīnumaini jauks vakars.
Neticami (lai gan iekšējā sajūta jau teica, ka citādi nevar būt) jauks vakars.
Daudz spēka un enerģijas.

Varbūt pieķerties kontentanalīzes shēmai un struktūrai?
Būtu taisni par tēmu.
Un ar daudz, daudz entuziasma.

Ok, now I'm really proud of myself.
Nu tā riktīgi really really.
Mājās izskatās teju vai kā pie cilvēkiem. :)

Daudz, lieli, mierīgi īstenojami, jau tagad labsajūtu sniedzoši.

Un vēl es gribēju pateikt, ka man riebjas māmiņu dzinšindindienas, uz kurām ir jāceļas ap sešiem svētdienas rītā, un tikai tāpēc, ka māmiņa saprot gan, ka baisi agri un galu galā piekrīt kompromisa variantam satikties laukos nedēļu vēlāk un iesvinēt arī opja vārdeni, bet tad pa slepeno piezvana emocionāli šantažējošs tēvs un ir skaidrs, ka ja neaizbraukšu sasodītajā svētdienā, ceļoties sešos, tad arī nākošās nedēļas pasākums tiks totāli sagāzts, jo uz mani blenzīs un izteiks piezīmes, liekot skaidri saprast, cik milzīga pasaules ļaunuma sakne es atkal un joprojām esmu.

cik ilgi es vēl izturēšu un kad palūgšu izdzēst savu nummuru no telefona? :(

P.S. Visādi citādi māmiņu dzinšindindienas ir OK.

Nekad nebūtu iedomājies, ka man ir tik pacietīgs un vispiedodošs kaķis.
Grieta kaut kādā veidā bija iedabūjusi savā kažokā kukainīšus. Un knosījās.
Dabūja vannu.

1. Vannas laikā neviena no mums nedabūja NEKĀDUS miesas bojājumus
2. Pēc vannas kaķe ne tikai nebija apvainojusies uz visu pasauli, sevišķi mani, bet klēpī žāvēdamās pat murrāja. (Tas nekas, ka klēpī nesēdēja gluži no brīva prāta, bet tika turēta, lai slapja neaiztestu uz viņasprāt drošo citadeli - kastīti ar cementējošajām smiltiņām)