Ezīša personīgā miglas ieleja

but still.

Ir sasodīti jauki, kad vakarā viens nodauzījies kaķis pienāk, iekārtojas līdzās, ļaujas pārcelties uz klēpi un tur murrādams paliek uz gulēšanu.
Kaut kā pēkšņi piedodas gan papluinītas orhidejas, gan paārdīti plaukti, gan citi nedarbi.
Un pēc viņas skatiena ir skaidri saprotams, viņa itin labi zina, ka šajā brīdī tiek piedots.
A ko padarīsi? Tādi ir kaķi un tik mīkstsirdīgi ir viņu saimnieki, ka pietiek ar pavisam maz.

Tā nu mēs te sēžam/guļam un smaidam/murrājam. Abas lielā labsajūtā.