Ezīša personīgā miglas ieleja

Nē, viens izvēlās pa logu. Turklāt klusi un tā.
Es biju iegrimusi mācībās, Imants arī kaut kur un tā nu nepamanījām, ka kaķis ne vienam, ne otram uz kājām vairs neguļ.
Tikai gulētejot piefiksējām, ka neviens nelec kājās, kas ir bezizņēmuma vakara rituāls. Nu, tā kārtīgi izdauzīties. Izsaucāmies, izmeklējāmies, sapratām, ka klusums ir pārāk kluss, lai mājās būtu kaķis. Tātad nav.
Gājām meklēt, izstaigājām vairākus pagalmus ar lukturīti un bez, ar mīļo grabbumbiņu un bez, bet nekā.

Šorīt cēlos agri, lai vēl pameklētu, bet nekā. Taču - atstāju telefonu bērnudārza sargam, divām sētniecēm un pastniecei, pastniece solījās painformēt par zudībām vēl kaut kādus savus galus "kas pazīstot apkārtni un gan jau redzēšot". Jau biju ar vienu kāju darba virzienā, kad zvanīja sargs - kač's esot gan bērnudārza pļaviņā tikko bijis. Izmeklējām visu teritoriju - nikā.

Tad pēkšņi no teritorijas otras malas atskrēja tas pats sargs ar "kažetsa, našļi". Izrādījās, ka mūsu pagalma sētniece, kurai pastniece bija pateikusi, ka tiek meklēts kaķītis, bija atradusi Grietu - ļoti, ļoti labi noslēpušos un ļoti ļoti nobijušos turpat vīnstīgās zem mūsu loga. Un, tā kā Grieta mēdz dežurēt uz palodzes un es savukārt to sētnieci sveicināt, tad viņa atpazina mūs abas un palīdzēja atrasties.

Tas tā - īsumā. :)

Man mājās ir divi kaķi, kas regulāri planē lejā no 4. stāva un vēl nekad nekas viņiem nav noticis. saka, ka kaķiem vislabāk esot krist no 3 vai 4 stāva un neatceros līdz, kuram, jo tad viņi paspējot apgriezties un nokrist uz ķepām. :)

Tiem kaķiem arī tiek vecā māja ar augstajiem grieztiem un viņi ir jumta kaķi, kas dauzās, dauzās un noplanē no tā jumta. Skats ir baigs, kad pabāžas no jumta tāda kaķa ķepa, kas cenšas kaut ko kaut kur ķeksēties. :D