Ezīša personīgā miglas ieleja

Jācitē Klaidonis.
"Depresija, jo nav vienalga."
Nē, depresija man nav, es pārāk labi zinu, kas ir depresija, lai būtībā virtuālus sīkumus sauktu tik smagā vārdā.
Bet vienalga nav, un tāpēc ir nemiers un vispār.
Un vēl ir sajūta, ka visa tā komūna vai tās šaurākā daļa irst pa visām vīlēm un iet greizi.
Rīt vai šodien vai kad nu radīsies drosme un iedvesma, rakstīšu slēgtajā, ne visiem redzamajā foruma daļā lielu postu.

Nez, vai pienāks reiz tā diena, kad tur kaut kas tiks tā riktīgi arī izdomāts tādās sociālajās lietās un nepaliks gaisā karājoties, kā līdz šim allaž tas ir bijis, jo "problēma jau patiesībā nav" un "tur tāpat neko darīt nevar".

Ja reiz esmu tipa sociālais oficieris, tad laikam kaut kas ir jādara.
Citādi no manis tāds Unfears vien sanāk. Lepojas ar ranku, bet d*** virsū vadībai, pie kuras pats pieder. Un neuztver argumentu - ja TEV, oficieri, kaut kas nepatīk, TU esi tieši tas, kam būtu jādara kaut kas, lai to mainītu, ffs!
Un vēl man liekas, ka kolēgām nepatiks tas viss, ko es taisos tur sarakstīt.

ā, un lai pabeigtu uz gaišākas un priecīgākas nots - es joprojām gribu to meisi!