6:15PM
Brilles katru vakaru tiek noņemtas no Deguna un noliktas uz Naktsskapīša, kurā glabājās revolveris, pudelīte ar dzeltenām dražejām, matu suka, smaržas un no papīra salocīts Gulbis. katru rītu Brilles nosolās izlasīt, kas uz zāļu pudelītes rakstīts, bet ieraugot Acis, kuras caur viņām vērsies pasaulē, viss aizmirstās. šīm Acīm ir ļoti garas skropstas. kuras mirkšķinot liegi skar stiklus, ja lielā aizgrābtībā no apkārt redzošā nav noslīdējušas tuvāk uzrautajam Degungaliņam.
dažkārt Brilles tika noliktas Acīm gulētejot uz Grāmatas. dažkārt Grāmata ir atvērta, dažkārt Brilles tika uzliktas uz vāka. ja Grāmata bija atvērta Brilles no rīta bija nīgras, jo atvērums jau sen izlasīts un pārlasīts, bet nav Pirksta, kas pāršķir lapu.
Brillēm patīk pa dienu vērot citas brilles. kādi nu kurām rāmji, kādas Sejas un Acis apakšā. vai tās Brilles laimīgas vai nelaimīgas. vai viņas ar saviem nēsātājiem ir kā "cimds ar roku". Brilles dažkārt tik ļoti aktīvi skatījās apkārt, ka Acis, kuras jau tā aizsapņojušās verās uz pasauli, gāja streipuļodamas.
reiz Brilles pagalam aizskatījās un lielajām Brillēm masīvajos rāmjos, ka Acis sareiba un iekrita kanālā. Brilles noslīdēja no uzrautā Deguntiņa un slīdot dziļāk kanāla dzelmē nolūkojās uz garāmslīdošā Gulbja kājām.
Acis tika nogādātas mājās.
Acis raudāja. tās mīlēja savas Brilles, kuras nu jau kanāla aļģēs ieķērušās uz palikšanu. gulbis mēģināja viņas izcelt, bet velti. tagad papīra Gulbis ar kanāla Gulbi sakliedzas naktīs. dražejas izbirušas pa grīdu.
Acis sarkans un skumjas.
acis nevienam neko nestāsta. ne sāpi par brillēm. ne sāpi par Gulbi. ne sāpi par sevi un saviem sapņiem.
Pirksti paši Grāmatas vietā vakarā paņēma revolveri un šāva... šāva kur redzēja/neredzēja...
un Gulbji joprojām naktīs sakliedzas...
Current music: Lila Downs - Benediction and Dream
10:04PM
palasot ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
susure atcerējos savu bērnības netikumu. es ļoti daudz lasīju grāmatas. vai nu tamdēļ lai izbēgtu realitātes, jeb tāpēc ka vienkārši biju atkarīga no grāmatām. bet par to jau spriest manam psihoterapeitam/analītiķim.
nu un tas netikums bija kaut ko grauzt lasot. un šis kaut kas bija maize.
es pirms sāku lasīt aizčāpoju uz virtuvi. nogriezu divas rupjmaizes šķēles un divas baltmaizes šķēles. visām četrām uzsmērēju sviestu(to īsto - lauku). uz vienas rupjmaizes un vienas baltmaizes uzbēru sāli. uz atlikušajām baltmaizes un rupjmaizes šķēlēm es kaisīju cukuru. tad nu esčāpoju uz istabu ierāpos gultiņā sasedzu kājiņas, aiz muguras aizliku lielu spilvenu, noliku sev blakus šķīvīti ar maizītēm. savilku celīšus līdz zodam un lasīju. lasot ņēmu pa maizīei. no sākuma viņām apgrauzu maliņas, tad ēdu maizītes ar zobiem sviestaino masu stumjot uz vidu. tad visus cetrus viducīšus ēdu. un nevienu reizi nesapratu, kas man garšo vairāk rupjmaize ar sviestu un sāli utt.., jo biju tā iegrimusi grāmatā, ka viss aizmirstās. varbūt nekad to nesapratu, jo tas bija tāds mans rituāls, kas lika justies labi. nu par to atkal būs spriest manam psihoterapeitam/analītiķim.
es to vairs neesmu mēģinājusi, jo neēdu ne sāli, ne cukuru, ne sviestu un maizi pārsvarā tikai pilngraudu. kāpēc, te jau atkal būs darbiņš manam psihoterapeitam/analītiķim.
Current music: Selma Hayek & Los Vega - La Bruja
11:11PM
bērnībā visnoderīgākais ir kabatas lukturītis.
gan tamdēļ, lai lienot pagrabos pa ūdensvadu caurulēm pārliecinātos, ka priekšā nav "ienaidnieks" un žurkas, gan klaiņošanai pa mežu.
galvenokārt tāpēc, lai varētu naktī zem segas lasīt grāmatas.
Current music: Goldenthal, Various - Portrait of Lupe