gribu smaržot gaisu...
gribu glāstīt sniegu...
paņemt rokā lāsteku...
jebkurš fizisks kontakts manī dāsni ielej kaudzi sāpes.
kaut kas maziņš sēž istabas stūrī un barojās no manām bailēm un sāpēm...
izdziestu...
viņš aug lielāks un drīz spiedīsies man virsū...
bail... nesaprotu, kas notiek...
manu ķermeni ir pārņēmuši krampji. sāp galva. nervi nospiesti. sāpes ar savu smagumu tiem uzgūlušās virsū, krampji sažņauguši tos..
domas nekādas.. tas vates mākonis izplešās un tirpina seju un tālāk jau visu ķermeni...
atdzīts mājās... apjucis.. un mazkustīgi nekustīgs...
un tā jau divas dienas.. un cik vēl priekšā?
mana istaba kā Rimi augļu nodaļa...
mans ķermenis kā Rimi saldētava...
manas domas kā Rimi krāvēja bikšu polsterējums...
..viss kaut kur iestrēdzis un karājās gaisā...
sadevu sev daudz skaistas sajūtas.
ēdu kapučīno gardumu (ledusskapī vairāk nav:( nekas vēl ir daudz garneles, kuras izpētīt pa krikumiņam un mēģināt izsmaržot - bet to krietni vēlāk)
klausos "Frīdas" soundtrack.
aizvērusi acis redzu filmu, to neskatoties.
man pat patīk mans sāpju un mūzikas sajaukums. tieši atbilstošs filmai... un dzīvei.
skatoties "Hulk" radās secinājumi:
1) vīriešiem ir noderīgi valkāt apakšbikses ar gumiju un likru. nekad jau nevar zināt kādus apmērus pieņemsi. derēs jebkādā stāvoklī.
2) sievietes mīlestības dēļ ir aklas un sadara kaudzi muļķīgu lietu.
3) vīrieši ir akli dēļ atriebības, ļaunuma un varaskāres.
4) ļoti "aizkustinošs" moments, kad tēvs ar dēlu viens otram saka, ka vajadzēja vienam otru "novākt".
ir arī ko labu teikt - man patika austrumnieciskā mūzika.
un vispār tā ir kad sadot tev kaudzi ar filmām, tad vidū trāpās arī kas šāds...hmmm... nesaukšu vārdos...
ok, pie ārsta un tad jau "The Cell"...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |