būt kā ( Mata Hari ). tik pavedinošai un viltīgai. mirt jaunai un skaistai, kaut arī nošaujot kā viņu. bet viņu atcerās. pat ( dzēriens ). ir nosaukts viņas vārdā. un fantāziju rosinošs dzēriens.
būt ( Nofretetei ). ar tik skaistu kaklu un smalkiem sejas vaibstiem.
būt ( Kleopatrai ). šarmantai un drosmīgai. mani apbur viņas māka likt meikapu. zilais uz plakstiņiem - tie Nīlas ūdeņi, zaļa līnija uz apakšējā plakstiņa - oāzes. melnas uzacis - zeme, zelta pūderis - Aleksandrijas bagātība. un viss tik košs lai pavalstnieki pa gabalu redzētu kā viņa ar viņiem lepojās.
būt kankāna dejotājai no ( Moulin Rouge ). tai meldera meitai, kura bija tik traka uz galdiem dejotāja, ka viņu pieņēma šai slavenajā iestādē par dejotāju un par viņu arī tapa TĀ skaistā filma.
būt ( Aisidorai Dunkanei ). dejot. būt skaistai. ar tik pat skaistiem matiem kā viņai. traukties uz zirga pa pļavu matiem un zīda šallei plīvojot. tik atkal nāve. lakatiņš koku zaros. vienīgais, kas man ir - matu griezums nosaukts viņai par godu.
viņas visas savā ziņā bija skaistas (gan iekšēji, gan ārēji), valdzinošas, seksīgas, mīlētas, nemīlētas, dievinātas, nīstas, talantīgas...
es gribētu...
es gribētu, lai mazas meitenes tāpat kā es iet uz antikvariātiem un meklē manas pastkartes...
es gribētu...
es varu - vēl labāk...
ha!!!
tikko izlasīju, lai šis-mērkaķa gads būtu veiksmīgs, to vajadzēja sagaidīt galīgā mērkaķī ;))
domāju, ka lielākā daļa to izdarīja klasiski - piedzeroties.
mēs ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
lavendera un gorgona to izdarījām savādāk, vienkārši mērkaķojāmies, ja to tā var saukt ;))
tātad mums pēc visiem nopelniem pienākās fantastiskākais gads par bijušajiem!
priekā!!!
klaiņoju darba laikā. sniega laikā. neko neredzu. gan sniega dēļ, kas šodien mīl manas acis. un tajās sniegpārsliņas uztaisījušas lidlauku. neko neredzu sapņu dēļ, kuros iegrimusi klaiņoju.
pavasaris. kabriolets. sarkana zīda šalle man ap galvu un kaklu slaidos lokos apvīta. lielas melnas saulesbrilles. uz aizmugurējā sēdekļa peldkostīms. smilgas. pūces izbāzenis. maisiņš ar jūras akmentiņiem(gan ēdamajiem, gan īstajiem). man blakus akvārijs ar jūras giemežiem un sarkanimelnām zivtiņām. tā lai piestāv pie lakata un brillēm. gaiss smaržo pēc cīruļu dziesmām. zeme elpo. tikko uzarta. basām kājām iebrienu laukā un izjūtu tikko artās zemes aukstumu un saules sakarsēto zemes virskārtu. te es iestādu laimes naudiņu kā Buratīno Muļķu zemē. un atkal vējš matos līdz ieraugu koku. paņemu rokās savu akvāriju un uzlienu uz resna zara. balansējot mēģinu noiet līdz šaurākajai vietai. starp zariem ievietoju akvāriju, ar šalli to piesienu virpuļu virpuļos un pati atguļos un ļaujos sauleszaķīšu lēkāšanai pa pleciem un vaigiem...
/te kāds puisis man sāk uz ielas dziedāt kaut ko ka es radīta laimei. skaista atgriešanās ziemā...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |