Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, August 25th, 2023
| Time |
Event |
| 10:54a |
Par kovidu viss kļuva skaidrs brīdī, kad ienāca dati no kruīzu kuģa Diamond Princess, kas uzrādīja, ka kovida risks eksponenciāli pieaug atkarībā no vecuma. Šajā brīdī viss jau bija beidzies bērniem un jauniešiem, puslīdz beidzies pusmūža cilvēkiem, un nopietns risks bija saglabājies senioriem.
Jau tad paredzēju, ka visi, itin visi, inficēsies ar kovidu, un tas būs neatšķirami no ikgadējām saaukstēšanās slimībām, izņemot senioriem un riska grupām.
Arī senioriem viss bija beidzies, kad viņi bija saņēmuši vakcīnu, tātad kaut kur 2021. gada vidū. Viņiem zināms risks saglabājās (vakcīna bija tikai 80-90% efektīva pret mirstību), bet tas nebija nekādi modificējams, tāpēc jebkuriem turpmākiem piesardzības pasākumiem nebija nekādas jēgas.
Vissaprātīgākais bija senioriem piesargāties līdz vakcinācijai, bet visiem pārējiem turpināt dzīvot normālu dzīvi.
Visi īpašie aizsardzības pasākumi, kas tika pieņemti kovida laikā, bija pilnīgi nevajadzīga panika, kurai bija ārkārtīgi kaitīgas sekas, bez jebkāda papildu ieguvuma. Tāds bija mans jaudīgais viedoklis 2020. gada aprīlī, un pārējais ir tikai nenozīmīgas detaļas. Šis viedoklis ir precīzi tāds pats arī šobrīd, jo nav nekādu citu datu, kas to apgāztu.
Tagad ir skaidrs, ka lielu ļaunumu nodarīja arī cilvēku bailes, daudziem pat no satraukuma par to, ka ir cilvēki, kas nebaidās no kovida, varēja aktivizēties garīgas problēmas, pat herpesvīruss un citas slimības. | | 11:38a |
Viens no lielākajiem argumentiem bija, ka neieviešot mājsēdes, tiks pārslogotas slimnīcas. Arī tas bija emocijās, nevis datos balstīts pieņēmums.
Ar datiem ir grūti cilvēkus pārliecināt, jo jebkuri modeļi par kovida infekcijas izplatību nebija uzticami. Cilvēki un politiķi daudz vairāk reaģē uz emocionālām vīzijām. Nu lūk, šāda vīzija bija nesen, kad tviterī sacēlās trauksme, ka mazai meitenei, kurai bija asiņojošas brūces un gūžās iedūrušies stikla gabali, bērnu slimnīcā līdz operācijai bija jāgaida 12 stundas. Daudzi cēla trauksmi, bet ārsti norādīja, ka lai gan tā bija ļoti nepatīkama situācija, nekāds apdraudējums veselībai netika radīts.
Tieši tā tas bija sagaidāms arī iespējamā kovida dēļ izraisītā pārslodzē. Šīs pārslodzes reāli nebija, izņemot dažas nodaļas, bet to jau nevarēja paredzēt. Reāli pat ja tā būtu radusies, slimnīcās darbojas triāžs, pacientu izvērtēšana un prioritizēšana pēc stāvokļa nopietnības. Vairumā gadījumu pat pacienti ar asiņojošām brūcēm var pagaidīt 12 stundas, lai cik tas neintuitīvi neizklausītos nespeciālistiem.
Arī kovida gadījumā valdība jau bija sagatavojusi papildu hospitāli, piemēram, UK. Bija izziņoti iespējamie darbinieki un brīvprātīgie, kuri varētu tajā darboties. Arī farmaceiti saņēma šādu uzaicinājumu pieteikties vajadzības gadījumā tur strādāt. Pēc tā nekad neradās vajadzība. Bet ja arī būtu radusies, tas nozīmētu, ka sistēma būtu bijusi spējīga tikt galā ar lielu slimnieku skaitu, būtiski nepasliktinot aprūpes kvalitāti. Ietekme uz kopējo mirstību būtu bijusi nenozīmīga, salīdzinot ar to ietekmi, kādu radīja veselības aprūpes pakalpojumu atteikšana/-ās kovida baiļu dēļ. | | 11:46a |
Vislielākais kaitējums tomēr tika nodarīts vārda brīvībai. Aizbildinoties ar to, ka sociālajos tīklos ir jābloķē vai vismaz jāēno (shadowbanning) tie, kas iesaka kaitīgas terapijas kā hidroksihlorohīnu kovida ārstēšanai, tika bloķēta, reizēm pat pilnībā aizliegta politiskā opozīcija, kas pilnīgi pamatoti norādīja uz lielajiem mājsēžu un citu ierobežojumu riskiem.
Viens no uzskatāmākajiem piemēriem bija Greitbaringtonas deklarācijas nosodīšana un demonizācija. Reāli viņi tikai ieteica sekot Zviedrijas piemēram, kura kovida laikā rīkojās ar daudz mazāku satraukumu un guva vienus no vislabākajiem rezultātiem. |
|