Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām

vakcīnas nepasargā no kovida izplatības
Džons Joannidis jau 2020. gada decembrī gribēja publicēt pētījumu, ka jaunās kovida vakcīnas visdrīzāk neierobežos infekcijas izplatību. Viņa pētījuma preprintu atteicās publicēt medRxiv un arXiv, vietnēs, kurās praktiski tiek publicēts itin viss, aizbildinoties, ka tas nav pietiekami oriģināls pētījums. Dažus mēnešus vēlāk viņš to publicēja Nature imunoloģijas izdevumā (peer reviewed). Šis vēlreiz labi parāda, cik ļoti tika nepieļauta novirze no valdošā naratīva. Šis ir būtiski, jo Pfizer datus, ka vakcīnas neaizkavē infekcijas izplatību, ieguva 2021. gada aprīlī, bet slēpa tos līdz pat augustam.

Cilvēki joprojām runā par to, ka kovids neatkāpjas, bet vismaz ASV, raugoties pēc virsnormas mirstības, viss ir beidzies:

Man nav datu par Eiropu un Latviju, bet jebkurā gadījumā nav tā, ka mēs spētu kaut ko daudz ietekmēt.

Tālāk jau ir spekulatīvas domas, bet vai nav tā, ka Austrālijas piemērs norāda, ka papildu mirstība no kovida vai ar kovidu jau pēc plašas vakcinācijas aptveres bija neizbēgama jebkurā gadījumā? Bieži tiek vainota nepietiekama vakcinācija aptvere, it īpaši senioru vidū. Taču Austrālijā vakcinācijas aptvere bija ļoti laba arī veco cilvēku vidū, tomēr viņiem šobrīd mirstība pamazām aug, un jau ir sasniegusi Dienvidkorejas līmeni. Viens izskaidrojums tam varētu būt, ka kopumā (lai gan ir izņēmumi) kovids galvenokārt bija veco un citādi slimo cilvēku problēma, kuru mirstību ar vakcināciju var aizkavēt, bet ne pilnībā novērst.

Cits skaidrojums varētu būt, ka gadā pirms pandēmijas Austrālijā bija augsta virsnormas mirstība, bet 2 pandēmijas gados pat zemāka par normu. Šīs atkāpēm ir tendence izlīdzināties, un pat visstingrākās karantīnas to var tikai aizkavēt, nevis novērst.

Saprotams, ka tā ir milzīga valdības politikas izgāšanās. Tāpēc arī tiek slēpti dati, un šo datu slēpšanu centās pamatot ar paniskiem argumentiem, piemēram:

Ar katru dienu kļūst skaidrāks, ka lielākā daļa nāvju bija neizbēgamas, un pat ja kaut ko varēja ietekmēt, tad valdības politika nebija optimāla. Iespējams, ka mērķtiecīga senioru aizsardzība būtu devusi daudz labākus rezultātus. Tāpat datu slēpšana arī varēja veicināt cilvēku neuzticību politiķu ziņojumiem, un attiecīgi vairot pretestību pret vakcīnām.

Bet vēl sliktāk bija tas, ka šie aktīvie dezinformācijas apkarotāji paši apzināti izplatīja dezinformāciju:

Ja atver šo saiti, tad var izlasīt, ka tur nekas nav minēts par to, ka vakcīnas ierobežotu infekcijas izplatību sabiedrībā. Tikai par to, ka vakcīnas uz kādu laiku (kas tur nav norādīts) pasargā personu no smagas slimības vai infekcijas.