Es domāju, ka valstij nevajadzētu būt lielām problēmām krīzes situācijā vienlaicīgi hospitalizēt 2% iedzīvotāju. Protams, slimnīcās tik daudz gultu neatradīsies, bet ir taču daudzas viesnīcas un lielās konferenču zāles, kuras droši vien tagad ir tukšas. Lielākā problēma šajā ir tieši birokrātija, kas neļauj operatīvi rīkoties. Vistraģiskāk tā izpaudās ASV, kur CDC neļāva testēt apsirgušu cilvēku, jo noteikumi paredz, ka izsludinātā ārkārtas situācijā drīkst lietot tikai CDC apstiprinātus testus un tikai noteiktām kategorijām (kāpēc?), bet CDC savus testus nebija spējuši pareizi sagatavot.
UK ir parādījusies
ziņa, ka ir plāns farmaceitus apmācīt par ārstiem. Tā ir laba ideja, jo farmaceiti jau tagad pilda daudzas ārstu funkcijas, piemēram, man ir vakcinācijas sertifikāts un es jau esmu vakcinējis cilvēkus pret gripu (kad parādīsies vakcīna pret Covid-19, varēšu jūs vakcinēt arī pret to). Tāpat UK ir farmaceiti un medmāsas, kas var parakstīt zāles savas kompetences ietvaros. Taču līdz šim šī pārkvalificēšanās par ārstu bija apgrūtināta, jo ES noteikumi paredzēja, ka par ārstu var kļūt tikai, saņemot 5500 stundu ilgu praksi, kas normāli aizņem teju vai 5 gadus.
Pateicoties Breksitam, ES noteikumi vairs nebūs saistoši un UK tagad varēs veikt paātrinātu apmācību, mērķētu ierobežotākām funkcijām. Ja būs vajadzīgi specifiski ārsti, piemēram, par elpošanas slimībām, tad pietiks ar īsāku apmācības kursu tieši šādu pacientu aprūpei.