Ļoti jauks šorīta SSC
raksts par psihiatrijas replikācijas krīzi un ģenētiķu gaisa pilīm.
Nedaudz personīgas atmiņas: pirms kāda laika man bija jāveido prezentācija par ADR-β2 receptoru polimorfismu un kā tas varētu palīdzēt labāk izvēlēties astmas pacientam piemērotākas zāles. Tā bija ļoti interesanta prezentācija, ar skaistām bildēm un shēmām, ar daudziem it kā apstiprinošiem pētījumiem. Toreiz arī visa noskaņa akadēmijā bija, ka vēl tikai mazliet un tā ir nākošā LIELĀ LIETA. Tikai attiecībā uz ADR-β2 receptoriem gala rezultāts, kādu man izdevās secināt no publicētās literatūras, bija negatīvs – praksē to nevar nekādi izmantot.
Ir gadījumi, kad konkrētu gēnu noteikšana medicīnā ir noderīga, it īpaši pretvēža terapiju izvēlē. Bet tas, kas notiek populārā līmenī, piemēram, 23andme utml. uzņēmumi, kas piedāvā ģenētisko karti, ir tukša naudas kāšana, jo nav īsti skaidrs, kādi ir reāli ieguvumi no šīs informācijas.
Arī tas, ka Eirovīzija tagad testēs (bez atteikšanās iespējām) visu dalībnieku gēnu paraugus, ir tikai tukša izklaide. Pret izklaidi nav iebildumu, jo tam šis pasākums jau arī ir domāts, bet tam ir arī risks popularizēt sliktu zinātni. Turklāt asins paraugu nodošana ir privāta lieta, tāpēc obligāts nosacījums ir pretrunā Eiropas privātuma tradīcijai.