Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, April 28th, 2018
| Time |
Event |
| 11:23a |
Kas tur bija ar to Zviedrijas vēstnieci, kas tagad pieprasa Latvijā palielināt iedzīvotāju skaitu?
No vienas puses es to saprotu tā, ka latviešiem vajag kļūt labākiem vienam pret otru, un tad arī dzimstība pieaugs. Draudzīgāki cilvēki mazāk strīdas, tātad būs vairāk romantisku pāru, vairāk laulību un ciešās ģimenēs arī vairāk bērnu.
Bet ja tas ir mājiens, ka Latvijā iedzīvotāju blīvums ir pārāk zems, mērot pēc kaut kādiem zviedru standartiem, tāpēc ir jāuzņem imigranti, tad tas ir galīgi garām, jo pašā Zviedrijā droši vien šis iedzīvotāju blīvums ir vēl zemāks. Arī atkarīgs, kurās vietās to uzskaita, jo ir blīvāk apdzīvoti reģioni un mazāk apdzīvotie. Tik un tā nedomāju, ka var uzlikt tādu standartu, ka, teiksim Latvijā ar šādu klimatu, reljefu un augsnes kvalitāti, būtu jābūt tik un tik iedzīvotājiem uz km2. Tā vienkārši nedrīkst rēķināt, jo cilvēku sabiedrības ir daudz sarežģītākas, lai tas būtu piemērojams kā bioloģijā. Es pat domāju, ka tāda attieksme ir ļoti aizvainojoša pret cilvēkiem. | | 11:33a |
Vēl bija interesants Guardian raksts par Holandiešu dabas parku, kurā paredzēts atjaunot dzīvnieku populāciju, bargajā ziemā no bada nomiruši lielākā daļa zirgu, stirnu un govju.
Dzīvnieku aizstāvji apsūdz parka veidotājus nežēlībā – ja reiz jūs šo parku izveidojāt, tad esat atbildīgi par to. Un šie aizstāvji nelikumīgi cenšas nogādāt siena ķīpas, lai zālēdājiem būtu ko ēst.
Savukārt zinātnieki aizstāv šo ideju, sakot, ka tas ir dabiski un pat ja izdzīvos tikai maza daļa, tas tomēr vairo bioloģisko daudzveidību.
Bet kā tad sanāk ar šiem mūsdienu dzīvnieku labturības likumiem? Ja kaimiņu Pēteris aizsvinas un viņa mājlopi nomirst no bada vai slāpēm, tad viņš tiek sodīts – var pat iesēdināt cietumā par to. Bet citus tieši par tādu pašu rīcību neaiztiek. No badā mirstošā dzīvnieka pozīcijas jau nav starpības – viņš izjūt vienādas ciešanas abos gadījumos. Atšķirība ir tikai cilvēka plānos – viens ir neplānots vai vismaz tāds, ko valdība nav paredzējusi. Otrs ir tāds, kam valdība piekrīt. Lai gan abas situācijas ir pilnībā cilvēku radītas.
Es nesaku, ka kaut ko vajag mainīt, vismaz man šķiet pārāk sarežģīti šeit kaut ko ieteikt. Bet šie dzīvnieku labturības noteikumi man šķiet ir domāti nevis dzīvnieku labumam, bet cilvēku jūtu labumam. Kādu varētu aizskart, ka kāds dzīvnieks tiek nomērdēts badā, tāpēc tas ir jāaizliedz. Protams, līdz brīdim, kad šīs jūtas būs mazāk svarīgas par citām jūtām, ka bioloģiskā daudzveidība ir forša. | | 12:53p |
Vēl par demogrāfiju un dabas parkiem runājot – tieši tā ir Latvijas bagātība, ka tajā ir tik daudz dabas ar lielu daudzveidību, it īpaši purvi. Pie lielāka iedzīvotāju skaita tas nebūtu iespējams. Tāpēc varbūt iedzīvotāju skaitas samazināšanās ir ieguvums citā aspektā. Ja mēs šo aspektu augstu novērtējam, tad iedzīvotāju skaita palielināšana Latvijā ir pat ļoti nevēlama. |
|