| 10:26a |
Ak tad kašķis bija par Rigvir? Tā kā tie, kas lielās “man ir taisnība” tagad raustās atzīt, par ko tieši, būs jāpasaka man :)
Manā ieskatā, Rigvir ir ļoti inovatīva ideja. Ārstēt vēža šūnas ar vīrusu izklausās ļoti advancēti, tāpēc ka tas tā ir. Ņemot vērā, ka tā tika pētīta kaut kur pirms 40 gadiem, tā vispār izklausās pēc kosmiskas tehnoloģijas.
Ņemot vērā, ka tagad ir pieejami daudz labāki ģenētisko modifikāciju paņēmieni, es teiktu, ka šim virzienam ir lielas perspektīvas. Tas, ka šīs zāles visdrīzāk nevarētu reģistrēt šodien, nav jāuztver absolūti. Arī paracetamolu, izvērtējot tā riskus un ieguvumu, visdrīzāk nevarētu reģistrēt šodien.
Tai pašā laikā jāapzinās, ka šādi pētījumi prasa arī milzīgas investīcijas. Investīcijas, kuras ir diezgan riskantas, tāpēc bigpharma visdrīzāk izvēlēsies kaut ko taustāmāku. Šobrīd pasaulē bioloģiskās zāles pamatā nozīmē monoklonālās antivielas, kas ir imūnās sistēmas proteīni, kas paši par sevi ir neaktīvi. Aktīvs mērķēts vīruss teorētiski varētu būt pat efektīvāks nekā jaunā eksperimentālā terapija ar t-šūnu klonēšanu ārpus ķermeņa. Viroterapijai teorētiski ir arī lielāki riski (piemēram, vīrusa mutācijas), tāpēc nav brīnums, ka tā tika uzsākta bijušajā Padomju Savienībā, kur bija cits skatījums uz risku. Bet tā ir atsevišķa diskusija.
Tāpēc cerība, ka šādos apstākļos Rigvir varētu gūt kaut nelielus panākumus, ir nulle. Laba ideja, bet bez jebkāda finansējuma veikt kaut minimālo turpmāko izpēti, droši vien ir ļoti frustrējoši. Es nebrīnos, ka šis uzņēmums ir pārkāpis sarkano līniju un sācis teikt un darīt lietas, kuras viņi nedrīkst ne likumiski, ne ētiski. Par to viņi arī pelnīti saņems sodu.
Taču vaina daļēji ir arī jāuzņemas Latvijas valstij. Šis ir ideāls piemērs, kā varēja mobilizēt latviešu patriotismu ar pareizu PR. Ar lozungiem – mums ir Rigvir, jaunieši, studenti, topošie zinātnieki, nāciet un turpiniet šo darbu. Pie lielāka patriotisma un labāka PR rastos arī lielāka interese, kam sekotu investīcijas, lielāks atvēlētais budžets utml. Brīnumi nebūtu, bet vismaz Latvija varētu pozicionēt pasaulē sevi kā neliela farmācijas niša. Un pat ja tā nebūtu tieši viroterapija, kas būtu veiksmīga, vai meldonija atvasinājumi sirds slimību profilaksē, bet tas noteikti būtu kaut kas. Īpaši svarīgi, ka farmācija ir ideāla zināšanu ietilpīga nozare, kura neprasa lielus izejmateriālus vai lielu darbaroku skaitu.
Bet šāda perspektīva laikam nav iespējama divu iemeslu dēļ – 1) nacionālais romantisms saskata Latviju nevis specifiskā zinātņu piesātinātā industrijā, bet “zaļajā” domāšanā ar pastalām un 2) aizspriedumi pret padomju laikiem kā tādiem, ieskaitot tās zinātni. Tas nekas, ka Grindex un Olainfarm ir vieni no retajiem uzņēmumiem, kas ir veiksmīgi izveidoti un strādājuši uz padomju industrijas bāzes. |