fu*k love

jā, es pilnā nopietnībā pieļauju domu, ka varētu attiecībās būt arī ar sievieti, ja es viņā būtu neprātīgi iemīlējusies. man liekas, ka, ja mīl, tad mīl un dzimumus īpaši nešķiro. tas ir tāpat kā nav svarīga ne matu krāsa, ne acu krāsa... ja ir būkšķis, tad ir un viss. tikai problēma tāda, ka es nespētu ilgstoši iztikt bez krāna.

lālā, es rītdienu ņemšu brīvu, neko nezinu. gribas tomēr pagulēt vairāk par trīs stundām naktī.
p.s. rīt mani drīkst nolaupīt un aizvest kaut kur, kur es vēl neesmu bijusi, es tikai priecāšos.

Ja rīt uz ētiku nenāktu ciemos Gatis Mūrnieks, es droši vien spētu vēl pāris stundiņas pastrādāt un iet gulēt kaut kur ap to laiku, kad man sākas lekcijas.

parasti es cilvēkus atceros pēc smaržas. un tāpēc man tik šausmīgi patīk, ka manas drēbes, mani mati un mana āda smaržo pēc Tevis.

- šodien ir trešdiena?
- nē, šodien ir brīvdiena.

es nekādi nevaru saprast vai pietrūkšana ir laba un patīkama sajūta vai arī tikai ironisks atgādinājums par to, kas notiek, ja izdodas cilvēkiem pieķerties.

ā, jā, šis bija labāko plakātu ever top 3niekā.

biju piketā. vismaz varēju izbļaustīties, noveļot visu savu negatīvismu uz deputātu neforšo izglītības un zinātnes finansējuma apgriešanu. bet vispār jau es esmu pozitīvs cilvēks.

wouldn't trade the pain for what I've learned.

Darbi, skola un visādas citādas "svarīgas" padarīšanas pagaidīs. Re kur Tev ir jābūt!

man ir biku bail no visa tā, kas var būt un no visa tā, ko var pazaudēt.
bet tas jau man netraucē mesties iekšā ar +/- pilnu atdevi. zilumi ir pierasta parādība, asiņaini ceļgali arī vairs netraucē. eju, krītu, rāpjos atpakaļ kājās. fun!

es domāju, ka 8 pie Skudras, ja Tev starp kājām nav krāns, ir nereāli dabūt.

šodien izlasīju arī pēdējās piecas lapas grāmatai par transeksuālismu. nebūtu autores pēcvārdu lasījusi, mok arī atzītu grāmatu par tīri lasāmu, bet tur pārāk daudz visādi teikumi no sērijas "es jau īstenībā neko nesaprotu, tā ir tikai mana interpretācija, mans viedoklis..". nu, bāc, nu, - ja nezini, tad neraksti grāmatu, vai vismaz nenosauc to par "dokumentālu stāstījumu".

es tagad izdomāju, ka man četras dienas būs brīvas no lekcijām.

ja es saņemos, es taču esmu vienkārši supersieviete! pēkšņi es varu izdarīt mēneša darbu vienā vakarā un nemaz nedomāt par to kādas visādas citas foršas lietas es varēju darīt šo vietā. bet skolai cipariņi jāpelna, neko darīt.

ārprāts! ko Tu ar mani dari?!

ko dara Līva, ja viņai vienos naktī sagribas kartupeļu pankūkas?
Protams, iet cept.

zajebal

kafija,skaļa mūzika un kājas uz galda. man tikai gribas būt mājās.

jā, es pavisam noteikti saprotu, ka visas lietas savā dzīvē esmu izvēlējusies es pati. es saprotu, ka pašai jāuzņemas atbildība par to, kas es esmu un kāpēc daru to, ko daru. bet visādi notikumi manā dzīvē ir pierādījuši to, ka cilvēki, kurus es satieku, man bija jāsatiek. arī tad, ja tas notiek pēc vairākām nedēļām vai gadiem. atduros pret to, ko, it kā izdarot apzinātu izvēli, skaidri un gaiši nolēmu palaist garām. un tās ir visādas tādas mazas neizskaidrojamas lietiņas, kas pamazām pārvēršas par ļoti lielu manas dzīves daļu. un ir forši.