fu*k love

viss par ko es pēdējā laikā spēju rakstīt ir tas, ka es daudz pīpēju, dzeru kafiju, naktīs neguļu un esmu pazaudējusi visas savas uz pavasara brīnumu, kas tuliņ-tuliņ-jau-notiks, liktās cerības. un tad es pārlasu, sajūtos tā, it kā mana dzīve būt šausmīgi garlaicīga, iezīmēju tekstu un uzspiežu "delete". visi mazliet-pat-asprātīgie salīdzinājumi arī pazuduši.
kur pazuda dzinulītis?

"Noguruši no informācijas, mēs ignorējam televīziju, neklausāmies radio un nelasām ziņas, mistiskā veidā tomēr uzzinot par notiekošo. Karš ir tikai kārtējais notikums pasaules medijos, tas mūs nebiedē un neuztrauc. Daži no mums pat priecātos, ja tas notiktu šeit, jo varbūt beidzot tas liktu par kaut ko iedegties." iz D.B. un A.C.H. Manifesta

aj, kā man patīk, ka visādi dzelzs veči pēc šitādiem hokeja mačiem raud tā kā mazas meitenes. es arī izspiedzos ne pa jokam. patriotisms laikam attiecināms tikai uz hokeju. Mēs esam malači!!!

un man visu laiku likās, ka tās ir muļķības par to "nogrizu matus, lai atbrīvotos no negatīvās enerģijas". un tad es satiku savu šķēraino draugu.

dzīvoklī atslēgta apkure, sēžu savā siltākajā džemperī, vilnas zeķītēs un dzeru tēju. daudz, daudz siltu piparmētru tēju. pietrūkst dažas stundas diennaktī, savādāk nav ne vainas. esmu iemācījusies naktī izgulēties piecās stundās. un nav nemaz tik traki, ja atrod kādu klusu stūrīti, kur garlaicīgākajās lekcijās pasnaust. tikai vēl jāapgūst prasme pamosties klusi, jo parasti sanāk tā, ka visa auditorija nodreb.

šodien biju rīgas humpalu tūrē un nekādi nevarēju saprast, kādēļ pēdējos 3 gadus esmu vandījusies tikai pa veikaliem, kuru nosaukumos nav "lēti" un "lietoti".

psc, man 14 vai 15 gadi un jau vienā rokā cigarete un otrā aliņš. man laikam allaž ir paticis atrasties centrā :D

ārā līst. un beidzot vairs nesnieg.

netīšām tiku pie Soulfly klātienes izbaudīšanas. un tagad es atkal saprotu, kā es viņus varēju klausīties laikos-kurus-neviens-nekad-nepiemin.

un tad, kad es pēc vairāku mēnešu pārtraukuma atkal ieraugu Tavas acis, man gribas pasūtīt to meiteni, kas visu šo ilgo laiku ir lepni fuckojusi lovi un rādījusi vidējo pirkstu visiem krāniņveidīgajiem.

man riebjas skatīties, kā cilvēki noveco (vai kā citādi atsvešinās no situācijas, kurā man viņi svarīgi). man ir apnicis iet uz bērēm. tur vairs tā otra nav. tur ir tikai pussatrūdējis līķis, kurš durstīts un bakstīts, lai zārku varētu atstāt atvērtu. tur nav nekā no tā, ko mīlēju.
un, starp citu, nav iespējams mīlēt mirušos. ir iespējams mīlēt tikai atmiņas par viņiem.

Tu manī neklausies un vienkārši rauj durvis vaļā.

mans pirmais oficiālais/akadēmiskais raksts (lasīt-sausiņraksts) interneta medijos.


( čekot šite. )

radošu stulbību un Pikaso parodēšanas pilna vakardiena.
šodienas lielākā daļa pavadīta meklējot kaut kādu mistisku uzgriežņa atslēgu,  lai  beidzot varētu savest kārtībā un atkal pārvietoties ar velodraugu.
un rīt būs daudz saules un zaļāka zāle.

ārā paliek silts. man ir zemeņu piens. tātad pasaule riņķo.

protams, es zināju, ka katrs solis noved pie nākamā. augšup vai lejup katra paša ziņā, taču ne vienmēr pats var lemt. ja ir tāds visu varenais "liktenis", tad brīžiem es viņu ienīstu, bet šodien man dikti patīk, ka viņš mani nostāda uzmanības centrā. jā, es esmu egocentriska, bet kuram gan nepatīk, ka viņu mīl (un es zinu, ka drīz par šo man the-mighty-thing atriebsies).

es laikam savā laikā tiešām esmu pieļāvusi anormāli daudz kļūdu. it īpaši tāpēc, ka cilvēki atgriežas. vēl pietam pavisam neiedomājamā veidā.

maskačkā naktī ir ļoti skaisti. pavisam cita dzīve.

un tagad es esmu pilnīgi pārliecināta, ka ir kaut kāds iemesls, kāpēc mēs satiekam tos cilvēkus, ko satiekam! ja lemts, tad lemts (phe, es taču neticu liktenim).jokaini ir uzaugt tur pat blakus mājās, pazīt vienus un tos pašus cilvēkus, bet vienam otru iepazīt tikai pēc desmit gadiem pavisam citā Latvija malā.

un vēl mazliet apbrīnojami ir skatīties, kā studentu teātris spēj uzburt kaut ko tik pat labu, pat brīžiem labāku, kā, piemēram nacionālais teātris ar visiem saviem milzu līdzekļiem. pietika ar pāris apelsīniem, parodiju par galdu, vecu kumodi un gariem svārkiem. un seksu attēlot dejā arī ir forši!