fu*k love

vakar nopirku jaunas kedas, lai parādītu ziemai vidējo pirkstu. pavasaris būs, es zinu.

kad atnāks pavasaris, es atkal gulēšu zālē, blenzīšu debesīs un mēģināšu pati sevi apžilbināt.

brīvdienās ieguvu četrus jaunus zilumus, uzrautas mīļākās zeķubikses un mazliet savādāku matu sakārtojumu. pirmie divi bija rezultāts manis palaišanai čībās uz sniegoti slidena balkona, kad esmu paspējusi jau pieveikt 2 aliņus. un mati mainīja savu ierasto stāvokli, jo atrašanās svešu cilvēku kojās mani savdabīgi ietekmē. bet visā visumā- we're still rockin'!

man ļoti, ļoti patīk teikt Tev visādas muļķības un klausīties, kā Tu par tām smejies.
vēl man patīk stāvēt Tev tieši pretī un bezkaunīgi smaidīt.

laikam šis beidzot būs labs gads. kaut gan pēc pagājušā gada trakumiem, jebkurš gads droši vien liksies labs. priekā!

vēl joprojām elpoju.

pēdējā laikā baigi daudz skrienu apkārt un apbrīnojami daudz paspēju izdarīt (un nopirkt, protams, arī). šodien izķemmēju molu un tā pavisam nopietni apsvēru domu par striptīza dejošanu vai jaunās Čakenes meklēšanu, jo veikalā ir TIK daudz visādu dievīgu lietu, bet mana ikmēneša summiņa ir stipri ierobežota + es tāpat vienmēr beigās  dzīvoju uz roltoniem kopā ar visiem saviem jaunajiem krekliņiem un svārciņiem. kaut kas manī no tipiskās/stereotipiskās sievietes tomēr ir.

piedrāzt valentīnu!

ārā iederētos pavasaris. nu, tās pavasara naktis, kas smaržo. bet nav. ir tikai auksts drēgnums, kas vietām lielpilsētā smaržo pēc tīra rudens. es esmu cilvēks-oža, tāpēc man nepatīk iesnas.
nesen prātoju, ka esmu pēkšņi palikusi pārāk mierīga. tad nu šodien nolēmu gāzties visās kreisajās izdarībās iekšā. rezultātā es atkal smejos par sevi un citiem. man patīk baudīt. tikai žēl, ka, būdama ne-tik-mierīgā-es, es reizēm mazliet citiem nodaru pāri. lieku justies dzīviem, tā teikt.

ārā auksts. pāris dūmu ievilkšanas laika sprīdī es jau nejūtu īkšķi. un tagad es nesaprotu, ko es darīju tajos lielajos mīnusos, jo neatceros sevi mājās sēžam.

es apbrīnoju tos cilvēkus, kas tik anormāli stipri un no visas sirds tic, ka es esmu labs cilvēks. man gan vieglāk būtu pieturēties pie The bitch imidža un piekāst apkārtējo pasauli.

lasu PostSecret un kārtējo reizi atkal saprotu, ka visi cilvēki ir praktiski vienādi.

šodien uzzināju, ka ir arī Theraflu (vai kā viņu tur) ar miega efektu, kas manī izraisa pilnīgi pretēju reakciju.

šorīt gribēju iet fotografēt agru, agru rītu, bet pamodos, ieraudzīju, ka ārā migla, un aizmigu atkal. manam fotorīkam ar miglu nav īpaši labas attiecības.
ar katru dienu aizvien vairāk gribas prom no lielpilsētas, bet ne jau uz kādu lauku miestiņu (kā tas bija parasti), bet gan uz krietni lielāku pilsētu, piemēram Ņujorku. kādreiz man riebās lielas pilsētas (un tāda toreiz likās arī rīga), bet tagad es, šķiet, nemaz nespētu pavadīt ilgāk par nedēļu pilsētelē, kura ir tikai pusstundas gājiena gara pa diagonāli.

lai arī pēdējā gada laikā esmu palikusi daudz mierīgāka, mans haotisms nekur nav pazudis. runājot ar citiem bieži zūd the points un es šaudos no viena temata uz otru, no vienām sajūtām uz citām. stāvēt uz pati savām kājām esmu iemācījusies, tikai pie līdzsvara sajūtas vēl laikam jāpiestrādā.

šodien es nolēmu, ka šaubos, ka man sanāks atlikt naudiņu no ikmēneša kontā ienākošās summiņas, jo man pārāk gribēsies ēst. piemēram, tagad ir 3. februāris, naudu ieskaita 15ajā, man makā ir Ls 2, 60 +man, protams, nav mēnešbiļete un ir jātiek uz centru un atpakaļ.

sievietes, uzmanieties- man gandrīz visos quizfarm testos sanāk, ka esmu 95% tīra lezbiete nevis biseksuāla :D

esmu nolēmusi no ikmēneša summiņas, kas parādās manā kontā ik reizi atlikt mazliet naudas, lai varu vasarā kārtīgi pastopēt ārpus Latvijas robežām. tikai neesmu vēl nolēmusi vai to darīt vienai vai nolaupīt kādu sev līdz...

piektdienu/sestdienu pirmo reizi savā dzīvē pabiju kojās. ūķīgi jau bija, bet manis gaidītas dzelzs stieples no grīdas tomēr nelīda laukā. kārtīgi izālējos, aplēju visus iespējamos tepiķus un visādi citādi izklaidējos ne pa jokam. vispār laikam jau man patīk šitā studentu dzīve, ka tikai skrien, dari, baudi un par sekām, iespējams, padomā tikai rīt. un tas "rīt" vienmēr tiek pārlikts uz nākamo.

mans ķermeņa krēms smaržo pēc tējā izmērcētiem Selgas cepumiem un man tas šausmīgi patīk.