fu*k love

no solītās vētras tikai čušs un viens nolūzis zars. es gaidīju, es gribēju iet lēkāt pa peļķēm!!

šodien es pabeidzu, manliekas, draņķīgāko zīmējumu savā mūžā. bet pozitīvais aspekts- es beidzot atkal esmu spējīga kaut ko uzzīmēt. vēl es jau pāris nedēļas atpakaļ reanimēju savas attiecības ar sešstīgaino draudzeni. daudz banālas dziesmas, daudz šķībi izdziedātas notis, slikta akustika istabā.

visu dienu dzeru paštaisītu zemeņu jogurtu, priecājos par lietus gāzēm un vienk. čiloju (tā tagad, redz, esot stilīgi teikt).

visu dienu skraidu apkārt tā arī neko prātīgu neizdarot. satiku pāris sennesatiktos, izklačojos par visādām tīnīšu atmiņām, tas arī viss.

bija arī viena dikti feina lieta šodienā - manī iemīlējās mazs kaķēns, kurš visu vakaru dzīvojās man pa klēpi viskautko man stāstot. atcerējos, ka dzīvniekus mīlu vairāk par cilvēkiem. un, nē, tāpēc es nejūtos kā "slikts cilvēks".

mana diena sākās ar Kortnijas Lovas bļaustīšanos mana telefonzvana veidolā. nepazīstamā numura īpašnieks strikti nosaka, ka pēc pusstundas man jābūt centrā. vispār jau man ļoti nepatīk, ka mani izriktē, bet zvanītāja balss stipri atgādināja vienu neseniepazītu krāniņveidīgo, kas šausmīgi labi bučojās. tā nu es rekordlielā ātrumā, savākdama visus savus pārdabiskos spēkus, 15 neiespējamās minūtēs sačammājos un jau pēc norunātās pusstundas esmu centrā, meklējot foršo bučotāju. bet, NĒĒĒĒ, es satieku kādu vecu paziņu, kas vienk. grib, lai es savās smukajās drēbēs vazājos viņam līdz pa 101 darba interviju. beigās es, protams, piekāsu visu, nopirku alu un gāju to pie sava platoniskā-mīļākā izdzert.

ja kādam iemet pa galvu ar labu grāmatu, tā vēl nav literatūra.

Silence Becomes You - viena no pēdējā laika labākajām filmām. Ja es dienās būtu režisore, uzņemtu ko stipri līdzīgu šai.

tad kad ārā paliek šitik karsts, es sāku justies šiiiiiiiiitik (plaši izplešu rokas) resna. es nezinu kāpēc tā, bet man ļoti ļoti nepatīk. un drīz es vairs neizturēšu un sākšu iet kopā ar saviem maskačkas vietējiem uz piečurāto daugavu plunčāties. tomēr arī karstā laikā bez karstās kafijas iztikt nemāku, bet vismaz skaitu esmu samazinājusi līdz 5ām dienā.
+šodien nolēmu, ka sabiedrisko transportu vasarā 90 % gadijumu ignorēšu un pārrcelšos uz bedrainajāmu un neforšuapmaļu pilnajām ielām ar savu velodraugu (kas manā labāko draugu topā nu jau sāk iekarot toptrijnieku, starpcitu). galu galā apnicis jau stāstīt kontrolei pasaciņas, kāpēc man šoreiz nav biļete un ka pat maku esmu atstājusi mājās. kad palikšu veca un neglīta arī vairs plakstiņu mirkšķināšana nelīdzēs. tā, nu vot, es beigšu tik regulāri šmaukt satiksmi un manas kājas palēnām sāks līdzināties Hauka Hougana kājām (labi, labi, trīs reiz nospļaujos pār kuru tur plecu).
pa četrkantaino kasti vēl joprojām pēc pusnakts mēdz rādīt tās pašas reklāmas ar "saņemsi manas biksītes pa pastu", kuras gāja pirms gadiem 10. frīkī-non-eidžing-things!

tikai gribas būt pašai

wūhū! beidzot es atkal misis Sesiju varu saukt par savu draudzeni - veiksmīgi nokārtoju. lielākais prieks, ka par diviem grūtākajiem eksāmeniem mistiskā kārtā dabuju 9. life's good.

šogad bija tāda mierīga līgošana. vakars sākās ar mammas radināšanu pie alus, ķimeņu sieru un slaistīšanos bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. tālāk aizbraucu pie kursabiedrenes pamācīties runāt krieviski. bija baigi feini, secināju, ka tomēr saprotu 90% no visa, tikai runāt negribās/nesanāk. Un vēl - es beidzot iepazinos ar cilvēku, kas runā vairāk par mani. līdz šim domāju, ka tas īsti nav iespējams. izrādās ir, un KĀ vēl.

 joga + meditācija = atziņa "ko, pie velna, es esmu darījusi visu šo laiku?!"

+ manī iekšā sēž mazmazītiņa vainīguma sajūtiņa, ka neievēroju civilizētajiem cilvēkiem raksturīgu dienas ritmu - es guļu tikai pa dienām, naktīs dzinulītis. tā jau ir feini, man pašai vieglāk, tikai traucē tas, ka visi pārējie mājinieki guļ un man ir jāstaigā uz pirkstgaliem & bez mūzikas (auč!).

manai mājai tuvākās laternas izslēdz precīzi pulkstenis trijos no rīta. tas ir laiks, kad tieši pamazām viss sāk palikt gaišāks un man sāk lēnām mākties virsū miegs. bet ja es pārvaru nogurumu, manī kaut kas atveras un nāk galvā visādas šīzīgas idejas, kuras vajag vai nu pierakstīt vai uzreiz realizēt, jo no rīta tās vairs neatceros. pēdējais "nakts-atvēriens" man, šķiet, bija naktī pirms pēdējā eksāmena, kad nebiju gulējusi gandrīz 24 stundas, - es uztaisīju savu iedvesmas gabaliņu uz sienas. tur es saspraudu daudz visādas bildes un lieteas, kas mani iedvesmo un kaut ko labu atgādina. fotogrāfu darbi, mīļo bildes un visādas citāda blēņas. līdzīga siena man bija arī drūmajos-tīnīšu-laikos-ko-neviens-nekad-nepiemin, taču tagad tajā ir daudz vairāk krāsu un atgādinājumu, cik es esmu forša.

nekur tomēr nav pazudusi arī tā trakā dūda, kas ballējās līdz 6iem rītā un nākot mājās lēkā pa peļķēm. simts un viena runa par dzimumu līdztiesību/nevienlīdzību, bet tāpat man labāk patīk, ka man ir krūtis, nevis visu varenai krāniņš starp kājām.

Strēlnieks: Viņa kretīnisko optimismu un neatlaidību nespēj atvēsināt, pat ne ķieģelis, kas uzkrīt viņam uz galvas. Parunājot ar viņu tika piecas minūtes, gribās viņu ātri un sāpīgi nogalināt. Jau kopš bērnības mīl uzbāzties visiem ar savu sabiedrību un ar savām dumjajām idejām. Agresīvs optimists, kurš kopdzīvē radīs milzum daudz raižu. Patīk melot un izgudrot - visbiežāk, labu gribot (tā viņš domā). Mīl pūli, skaļus saietus un vietas, kur var par velti paēst un iedzert.
/by http://www.baberacing.lv/e107_plugins/forum/forum_viewtopic.php?10985 /

man esot šausmīgi bail. ir jau arī.

5as lapas hronoloģijā ir mana mīļākā lasāmviela. it īpaši tad, ja kompī samestas smukas dziesmas, kurām bļauju līdz.

šodien es, nobīstoties no diviem milzīgiem "zirnekļiem", lecot pa gaisu un biki arī spiedzot (jap, pieķērāt, kaukas cacisks manī ir), smuki ar roku izdauzīju skapīša durvis. reku bildē briesmīgie "zirnekļi" (ne velti man negaršo tomāti) un rezultāts.