fu*k love

ja 7os no rīta vannai redz auru, tad tas laikam nozīmē, ka beidzot ir jādodas gulēt.

visu laiku sev stāstu, ka nevajag fantazēt.

es apsolīju Tev aizvest lakricas konfektes. somā bija. piedod, ka neatdevu. bet es skatījos un tajā bēbī redzēju Tevi! aizgāju apēst končas aiz šķūnīša viena pati.
un tagad man pat garšo lakrica.

esmu atpakaļ, tālu īpaši netiku, bet tur, kur tiku, bija visu laiku labākais gandrīz-gandrīz-pilnmēness-starp-diviem-dīķiem. mēness pats par sevi nemaz nebija TIK skaists, bet tā migla! dā baisā noskaņa! tas tumšais mežs! tie cilvēku smiekli fōnā!

rīt dodos prom.
nav ne mazākās jausmas, kad būšu atpakaļ.

"Atlaide 50% apmērā pilsētas nozīmes maršrutos vairs netiks piemērota pilsētās dzīvojošiem vispārējo izglītības iestāžu klātienes skolēniem, kā arī arodizglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības iestāžu dienas nodaļu audzēkņiem un augstāko izglītības iestāžu studentiem. Maksa par pārvietošanos reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutos pilnā apmērā tiks piemērota arī sociālās aprūpes iestādēs pastāvīgi dzīvojošām personām."
/by LETA/

laiks kaut ko darīt, mok?

meklēju sabiedroto, kas skraidītu ar mani pa grāmatnīcām un liktu bībeles zinātniskās fantastikas plauktos.

kaut kur biju pazaudējusi cilvēcīgumu.ilgi, ilgi.

sūdi ir! es sāku ticēt mīlestībai.

izlasīju pirmo "Krēslas" grāmatu. Tas prasīja gandrīz divas dienas, bet laikam jau kaut ko arī tomēr iebāza kaut ko jaunu manā galvā. nebija nemaz tik banāli, sekli un romantiski, cik biju gaidījusi. protams, no seksa ne smakas, bet tā beznosacījumu mīlestība kaut kur tomēr aizrauj pat mani. neesmu jau nekāda ūber-dzelzs lēdija, bet mazliet jokaini atzīt, ka forši bija lasīt kā var vienk sēdēt otram blakus un just kaut ko, kas ir pāri visām šis pī#%#@ pasaules sajūtu robežām.protams, es saprotu, ka ir 21. gadsimts & tā ir tikai kārtējā mūsdienu pasaka! analoģijas ar galveno varoni tomēr, par spīti skepsei, saskatīju viņas neveiklumā un spējā vienmēr atrast neīsto brīdi, kad pateikt kaut ko izcili "idiotic".

baigi gribas atpakaļ tos laikus, kad pietika ar aiziešanu ciemos pie kāda, zaptsmaižu ēšanas, tējas pļumpēšanas un ģitārskaņu ražošanas. cēsīs bija forši. tagad esmu lielas pilsētas meitene un no darīšanas "to, ko pašai gribas" vairs ne smakas. negribas attapties 40 gados birojā pie milzīgas papīru čupas un jautāt, ko esmu darījusi visu savu dzīvi un kāpēc esmu nonākusi vietā, kurā solijos mūžam nenonākt.

man liekas, ka spogulī man pretī skatās mazs puisītis. un, nē, tas nav jāsaprot tēlaini vai vēl tur nez kā abstrakti - man tiešām brīžiem liekas, ka es mēdzu izskatīties pēc maza, tiesa gan arī sievišķīga, puisīša.

rīta kafija, tetovējumi no čītos pakām un daudz, dzudz smieklu atceroties vakardienas smieklus. bīžiem šķiet, ka kļūstu par hard-core-drinker, jo arvien biežāk, kad esmu nolēmusi iedzert, stāvot pie alkohola plaukta un mēģinot izvēlēties, lielā domāšana beigu beigās beidzas ar Ruskij Razmer. arī vakar 0,5 ar māsīcu piebeidzām. vairs jau pat kokčikus netaisam, raujam šotiņos. un pēc tam klausamies visādas gaudulīgas dziesmas un stāstam viena otrai visādas lietas.

ceturtā kafijas krūze, bet esmu vēl aizmigusi.
sen nebiju redzējusi kaut ko vispirms sapnī, tikai pēc tam dzīvē.

centos palasīt Daci Rukšāni, bet nekādīgi nevarēju izsviest no galvas domu, ka kārtējā Sex and the City Kerijas kopija.

reizēm notiek brīnumi un reizēm arī visādas šitādas Līvas tiek budžetā. nav jau tā, ka neko nedarīju, visus referātus uzcepu, eksāmeniem špikerus sarakstīju, gribot negribot kaut ko arī iemācoties. tagad vairāk nevarēšu teikt, ka valsts manā labā ne santīmu nav izdevusi, tas tā mazliet jokaini. tagad vajadzētu kādu asprātīgu teikumu par to, cik ātri pagāja pirmais kurss, bet nenāk prātā. bija forši, mani kursabiedri ir baigie malači, droši varu pateikt, ka mediji pēc gadiem pieciem/desmit būs krietni savādāki un nemaz nešaubos ka labāki.

lovin' my life insane, hating drama-queen-stuff.

nez es vispār māku normāli izturēties pret cilvēkiem?

Man ljoti patiik kaa asfalts smarzzo peec lietus. +pamatiigi pietruukst tuva cilveeka klaatbuutne.

vot, to es saucu par dejošanu !