Par cilvēku ar lāstu... [entries|friends|calendar]
(Ap)jucis. Exiled from reality.

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

diez pasaulē ir daudz banku, kas piedāvā momentloterijas? [13 Oct 2010|01:15pm]
MOMENTLOTERIJA - „Izvēlies pensiju 2.līmeni NORVIK BANKĀ!"

Balvu fonds:
- RIMI dāvanu karte 5 Ls vērtībā
- USB Flash 1GB
- Zelta Zivtiņas sarunu atjaunošanas karte 1.75 Ls vērtībā
- Trifeles (2.gab. kastītē)




jāmēģina piedalīties, vismaz kāds "action"...
4 comments|post comment

par un ap homo mākslas filmām [13 Oct 2010|01:10pm]
kāpēc aptuveni vairāk kā pusei geju filmām geji ir attēloti kā brutāli jākļi bez jūtām?
1 comment|post comment

filmas iespaidā? [11 Oct 2010|12:32pm]
naktī sapņos starp maniem kārtējiem bezsakarīgajiem piedzīvojumiem, iespējams filmas Prayers for Bobby iespaidā, man uzradās draugs - puisis. Pirms tam nevienā sapnī tādā emocionālā veidā neviens nav bijis (vismaz cik es atceros). Pēc filmas skatīšanās (paldies melleņu naktīm par ieteikumu) es uzmeklēju vairāk info par Bobiju, viņa dzīvi, tad aizsērfoju vēl visurkur un biju pārņemts ar jauno "it gets better" youtube sērijas vilni. Rezultātā, naktī nosapņoju, ka esmu aizbraucis citur un satieku sev draudziņu. Satiku šķiet tikai pāris reizes, atceros, ka paņēmu viņa telefona nr. pa kuru mēģināju sazvanīt viņu vēlāk. No rīta atskanot modinātājam sapratu, ka gribu viņu satikt sapnī vēlreiz, tāpēc iemigu, sapņi turpinājās, taču viņu neizdevās vēlreiz satikt. Tā es veiksmīgi pārgulēju miegu divas stundas nesasniedzot iecerēto. Filma savā ziņā mani ir iebiedējusi attiecībā pret vecākiem, jo zinu, ka līdzīgu attieksmi es varētu sagaidīt no tēva puses (filmā tā bija mamma).

P.S. Filma Prayers for Bobby ir viena no tām, kuras laikā ļoti jutu līdzi galvenajam varonim, līdz asarām.
post comment

bez nosaukuma [03 Oct 2010|01:40am]
nakts, +21, sēžu džemperī, ir nedaudz vēss... kkas trūkst, laikam nedaudz mīlestības, mīļa pleca... kakla, kuru varētu noskūpstīt, apskaut siltu sānu, pieglausties/ļauties pieglausties... kas ar mani? dzeru stipru, jo stipru caparinhu bārā, klabinu savas izjūtas uz klavieres.. drīz atpakaļ vecajā vai ne tik vecajā dzīves ritmā un viss. atbraucot šeit vēlējos sastapt kādu ar ko varētu pavadīt skaistu vakaru, tam cilvēkam būs jāpagaida. cilvēks, kas lej man dzērienus un viņam šķietu interesants un patīkams cilvēks tajā pašā laikā šodien stāstīja kā apmētājis gejus ar akmeņiem pludmalē. cik savādi, ka cilvēkam atliek tik pateikt, ka interesē, kas neparasts/neierasts, lai viss mainītos.. viens teikums pilnīgā nopietnībā un viss. protams, es nezinu, kāda būtu reakcija, bet man nav dūšas "pārbaudīt". tagad runā caparinha. jāiet tālāk dzīvē =) bučas un daudz sirds siltuma jums :) skanot dziesmai, kurā ir lirika "I love you, I love you, I love you..." Nataša Beningfīlda... saku arlabunakti.
1 comment|post comment

kauns? bailes? [30 Sep 2010|11:28pm]
http://zinas.nra.lv/pasaule/32267-pec-publiskota-seksa-video-students-nolec-no-tilta.htm

:( skumji
post comment

pamparam [29 Sep 2010|12:10am]
šodien bija jauka diena, beidzot varu izbaudīt perfektu laiciņu... ir silti, vairāk kā silti, debesīs nebija ne mākonīši, jauki paēdu (joprojām neizprotu kā var atteikties no gaļas), paspēlēju ūdenspolo ar kkādiem poļiem, izdzīvoju trakas pohas, rīt jāpaceļo apkārt. sarunās ar labu draudzeni saprotu sevi vairāk un sāk rasties kaut neliels dzīves ceļa formulējums, lai arī ko tas nozīmētu. lasot ziņas par to, kas notiek Latvijā var just, ka sestdien būs atbildīga diena visiem, kas dzīvo Latvijā. vai tas ko mainīs? dzīvosim, redzēsim, taču ņemot vērā pēdējos gadus var secināt, ka tas viss ir tik vienkārši - ja gribi, lai notiek tā kā to vēlies TU, tad ej un dari pats. Sava redzējuma izpildi uzticēšana citam ir diezgan slidena. Labi, pietiks par to. Politika nav šī blociņa vērta. sveicieni visiem mīļajiem un jaukajiem. sauli jums =)
post comment

filmas (p)ar homo [19 Sep 2010|05:22pm]
šajā nedēļas nogalē esmu noskatījies divas interesanta rakstura filmas, kas bija Daniela publicētajā "2008tā gada Top 50 labākajām filmām par un ap gejiem". Vispār papētot to Topu nākas secināt, ka daļu filmu esmu redzējis, tās tiešām šķitušas kvalitatīvas un baudāmas (Brokeback Mountain, Maurice, Big Eden, Sommersturm, Shortbus). Skatoties tādas filmas var pasapņot, ka kādreiz dzīvē varbūt būs tāds piedzīvojums arī man.

Tātad noskatījos Get Real un Shelter.

Filmas atstāja pozitīvu noskaņu, taču lika aizdomāties līdz tam, ka tā ir tikai filma un dzīvē viss tik pasakaini nemaz nenotiek. Arī šajās filmās nejaušības princips ir parādīts perfekti, es gan īsti neticu nejaušībām, jo viss notiek tieši tā kā tam jānotiek. Filmas arī uzdzina vēlmi doties ātrāk prom no šejienes. Sabiedrības maiņa būtu ļoti veselīga manam organismam :)

Vēl skatoties šādas filmas saprotu, cik homoseksuāliem cilvēkiem grūti atrast otras pusītes :( Cik bija pētījumos - katrs desmitais ir homoseksuāli orientēts? Naktī bija liela iedvesma uzrakstīt par filmas raisītajām emocijām, taču nebija pieejams dators, un tagad liela daļa ir piemirsusies.
8 comments|post comment

neitrāli [17 Sep 2010|12:35am]
ja sirds sajūtas varētu pielīdzināt mašīnas ātrumkārbai, tad šobrīd esmu ielicis to kloķīti "neitrālajā"... šķiet, ka esmu ticis vaļā no visa apkārtējā un varēšu ieslēgt savas sirdsjūtas sevī pilnībā, līdz pretīm būs nākamais cilvēks. pagaidām cilvēki, kas manā dzīvē noteikuši manu sirdspukstu biežumu man neizsaka neko vairāk par labu draudzeni, ar kuru var izrunāties par gandrīz visu... neizsaka neko vairāk par puiku, kura patieso dabu skaidrāk redzu tikai tagad un tas, ko redzu man nemaz netīk. drīz dodos apciemot draugus citās pilsētās, uh, cik sen tas nav darīts, alkstu viņas redzēt un samīļot :)
post comment

Yay! Mana pirmā intervija. [10 Sep 2010|02:49pm]
Nekad sapņos pat nebija rādījies, ka pirmā (un iespējams pēdējā) intervija mūžā būs saistīta ar šo blogu, manu seksualitāti, mani, kura ir publicēta netradicionāli orientēta puiša lapā :) Te būs ieskatam par ko es te runāju

http://zemmatraca.blogspot.com/2010/09/isa-saruna-ar-puisi-par-kuru-lasts.html
2 comments|post comment

who are you? [06 Sep 2010|04:00am]
[ music | The Who - Who Are You ]

gadās paskatīties spogulī un rodas vēlme pajautāt sev - who are you? tieši šis jautājums mani biedē, jo šobrīd atbildēt es nespēju un, šķiet, ka nekad vairs nevarēšu. viens cilvēks ir manī, otrs cilvēks ir cilvēkiem..

2 comments|post comment

kaimiņi [02 Sep 2010|05:34pm]
man sāk šķist, ka mani jaunie (nezinu gan precīzi, kad viņi ievācās) kaimiņi ir man līdzīgi domājoši cilvēki, t.i. šķiet, ka viņus arī varētu interesēt puikas. itkā jau viss ir labi, jo varētu aizbildinoties, ka kaimiņiem ir jāiepazīst kaimiņi tuvāk utt. aiziet un patiešām pārliecināties kādi tad viņi ir, bet es tam esmu par kautrīgu... lūk, kāpēc man, pa retam, nesagādā problēmas paflirtēt ar kādu meiteni, bet ar puišiem esmu nežēlīgi kautrīgs :(
1 comment|post comment

radio 101 [30 Aug 2010|02:22am]
kāda smuka dziesmiņa tagad skan un es domāju par šo platformu.. būtu jauka opcija aizsūtīt lietotājam privāto vēstuli, uh. tāpēc izdomāju, ka varētu nopublicēt savu e-pastu. nezinu vai tas būtu prātīgākais ko varu darīt šajā brīdī :s

inexile@inbox.lv

p.s. laikam prātīgāk būtu iet gulēt.. krāsainu sapņus visiem.
post comment

bla bla bla [29 Aug 2010|07:10pm]
"es ienīstu sieviešu dabu" šis man iešāvās prātā vairākas reizes pēdējo dienu laikā... uh, cik lielisku cilvēku biju iedomājies, un vēl tā brīnījos kā man šobrīd var piesaistīt 18gadīga meitene (itkā jau patīk krietni jaunākas, bet parasti ir kāds iemesls kāpēc tomēr nē), nu re - atvērās man acis, vī. joprojām viņas domu gājieni + izgājieni man ir tik biezā miglā, ka nevar redzēt tālāk par savu degunu. vispārīgi jūtos emocionāli izsmelts, jo pāris dienas tika pavadītas ar bijušo, kura savukārt nevēlas mani sāpināt, taču uztver mani par lielisku draugu... jā, bet tas notiek tik stulbā brīdī, jo man vairs nesāp tas, ka ar viņu nebūsim kopā, rētas ir diezgan labi sadzijušas un labprāt ar viņu padraudzētos ciešāk un bez liekas mīlestības ;) anyway, šodien redzēju tēti, viņš ir tik vecs, bet ir fantastisks cilvēks un man ir tā paveicies izaugt viņa gādībā, to domājot man prieka asariņas nobira :) prombraucot teicu, ka ļoti mīlu viņu. žēl man brāļa, redzu cik ļoti viņš ir nervozs un uzvilcies pat brīvā dienā, patiešām ceru, ka tāds nekad nekļūšu... līdzko jūtu tādas vibrācijas gaisā man tas iedveš bailes un riebumu. man bail pat prasīt, kas viņam bija par pārdzīvojumiem, kad viņš bija jauniņš, atceros tikai to, ka tas bija saistīts ar spēļu zālēm, dzeršanu un iespējams arī narkotikām :( kā dzīve salauž cilvēkus, uh. kā koku galotnes Madonas rajonā pēc vētras... tāds aizlauzts mežs, bet tāda jau ir daba... izdzīvo stiprākie un mēs visi reiz mirsim, vī :D paģiru nonsenss sākas. šovakar gribēju izrunāties ar vienu draugu, bet viņš ir prom :( mīļākais mākslinieks uz pasaules =) jāiet ciemos būs pie citiem foršiem cilvēciņiem un jānovērš domas no visa pārējā.. jo vairāk domāju par to kādi cilvēki ir uz ielas, visapkārt, jo vairāk es vēlos prom.
2 comments|post comment

tukšvārdība, liekvārdība...? [22 Aug 2010|04:21pm]
hmmm... nekad neesmu sapratis cilvēkus, kas otram velta mīļus vārdus nepelnīti. ir vienkārši saruna, un tad pēkšņi "Tu esi lielisks", "Tu esi kolosāla", "Pati labākā" utml.
Tie būs tikai piemēri, lai attainotu situāciju, taču analogas situācijas nācies novērot.

"Vakar aizgāju uz veikalu nopirku maizi un pienu"
"Tu esi tāds jaukums"

vai

"Šodien aizgulējos un nokavēju darbu"
"Tu esi labākā"


Kāpēc? Varbūt kādam cilvēkam ir apskaidrība par šo jautājumu, jo man tā ir tīrā mistika. Labi, saprotu, ka ir otra pusīte un gribas teikt ko mīļu, bet starp draugiem? Man tas uzreiz signalizē, ka cilvēks pielien, jo izklausās pēc tukšvārdības.
post comment

opapā [22 Aug 2010|03:31pm]
nu sākas meksikāņu seriāls... tagad es vēloties atņemt kādam ko tādu, ko viņš mīl. viss jau būtu labi, bet "how can one tame someone who is wild"? viņa manā priekšā ņem un karas kaklā, skūpsta svešiniekus un ne tik svešus cilvēkus. viss jau ir labi, ja cilvēks tā vēlas darīt un vēlāk jūtas labi, galu galā - mēs tak dzīvojam sev, ne tā? protams, ka man nav patīkami uz to noskatīties, vēl jo vairāk pēc vakardienas, taču spēju iedomāties, kā jūtas viņas puisis, kuram visu laiku tas ir jāpacieš. šo situāciju varētu ielikt "ja ne es, tad būtu kāds cits" kastītē. vēl kas - vakar viņa teica, ka viņš ar viņu neesot redzējis nākotni kopā... ko tādu pateikt/padomāt un vēl būt kopā.. hmm? kāpēc?
post comment

mja [20 Aug 2010|01:59am]
cik savādas pēdējās pāris dienas, sākot no tā, ka cilvēks vēlas iemigt Tev blakus līdz tam, ka cilvēks pavada ar Tevi skaistu dienu un tad vienkārši aizbēg no mirkļa, mana mirkļa. rīt jāsatiek vēlreiz un jāmēģina saprast uz ko viss virzās, jo man nav ne mazākās nojausmas. man šķiet, ka viņai ir bail apdedzināties... :( es nevēlos nevienam nodarīt pāri... es gribu pats tikt pāri visam, bet man vajadzētu tādu cilvēku kā viņa blakus, lai to izdarītu. mans getaway mirklis ar viņu.

P.S. un tajā pašā brīdī viņa vēlas to pašu ko es
6 comments|post comment

lietusss.... [17 Aug 2010|10:56pm]
mmm... ārā tuliņ būs brīnišķīgs svaigums :)
runājot par ūdeņiem, smieklīgi, ka šodien izteica komplimentu par manu bildi..
"...tev ir tik forša bilde, ka man skatoties vien noiet ūdeņi..."
uh, sākumā gan man ūdeņu noiešana asociējās ar grūtniecēm, bet nu šis ir labi teikts :D
patīkami, ka viņa ir jauna, simpātiska meitene un ar manu mīļāko acu krāsu apdāvināta... esmu sācis interesantu saraksti, nez kas būs tālāk.
tikko sapratu, ka atkal ir augusts/septembris, tieši tas laiks, kad ap mani viņas sāk lidināties. ļoti savādi, līdz mūža galam šim fenomenam būs jāpievērš vairāk uzmanības un jāpārdomā kas manī ir tāds tieši tajā laikaposmā un jāizkopj TAS cauru gadu :)
post comment

pāris dienas [16 Aug 2010|12:35pm]
ir pabūts ar dažādiem cilvēkiem, dažādos apstākļos. satiku arī savu bijušo, sajutu, ka viņa nav pilnībā laimīga un baidās no rutīnas, jo uzsākot dzīvot ar savu draugu to [rutīnu] sākusi manīt. nez vai es šobrīd būtu labākais attiecību risinājums, bet viņa arī gan ir vienīgā meitene uz pasaules ar kuru mestos laulības un bērnu ostā =) pa nakti paliku arī pie Viņa. paskatījāmies filmu, parunājām... nekas tāds īpašs. abiem šiem cilvēkiem kādreiz biju ļoti, ļoti pieķēries, taču tagad mani nenomāc tas, ka viņus nesatikšu ilgāku laiciņu, jo spēju dzīvot arī bez viņiem. Viņš sarunu laikā bieži sācis pieminēt pagātni, to cik forši bijis tas un tas. mani tas pilnībā nesatrauc, jo Viņam tas viss kopā pavadītais laiks ar mani ir daudz maznozīmīgāks nekā man, tāpēc Viņš nekad nespēs saprast kā es tobrīd jutos.

kāds komentāros bija ierakstījis, ka esmu jāklis... un kādam man gan būtu jābūt, ja es vēlos baudīt dzīvi, bet nevēlos iesaistīties nopietnās attiecībās? kā vispār var iedomāties no manis tagad ko tādu prasīt? es pat nezinu vai es vispār spētu dzīvot ar sievieti zem viena jumta nedomājot par kādu vīrieti vai arī tieši pretēji. sākumā gribu saprast/atrast sevi, bet tas ceļojums sāksies tikai pēc pusgada, jo vēl ir tik daudz kas jāpabeidz šeit, pirms var doties tālāk... es ļoti gribu saprast kas patiesībā esmu, ko es vēlos redzēt sev blakus un vispār, iespējams manā dzīves grāmatā ir rakstīts, ka palikšu viens :)
3 comments|post comment

karstums [14 Aug 2010|05:41pm]


ir labi, bet nav labi... yay!
post comment

šķiet [10 Aug 2010|03:21pm]
ka es sāku atdzimt, vīīīīī :) Viņš ir aizgājis pirms brīža, bet es par Viņu vairs nedomāju, smieklīgi pieķert sevi pie tā, jo man tas patīk :)
post comment

navigation
[ viewing | 140 entries back ]
[ go | earlier/later ]