Par cilvēku ar lāstu... [entries|friends|calendar] (Ap)jucis. Exiled from reality. [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

black swan [09 Jan 2011|09:11pm] ja man būtu jāizvēlas no Holivudas zvaigznītēm kāda dāma, tā noteikti būtu Mila Kunis... neliela auguma; smalka, taču ne trausla; skaista seja un pats galvenais - acis... tik skaistas, pie tam katra savā krāsā.. dievīgi. jā, vakar noskatījos filmu [Black Swan]. laba filma, cerams, ka man nekad tik traki jumts neaizbrauks. post comment

tekilāāā [07 Jan 2011|02:22pm] tā nu vakar ar Viņu un viņa labāko draugu, trijatā padzērām tekilu un uzpīpējām. noskatījos vēlreiz labu filmu, kuru varu ieteikt visiem - Life Cycles. par/ap Viņu - nezinu, kas darās Viņa prātā, ja Viņš vienu rītu izmeta joku (pēc ļoti ilgiem laikiem Viņš palika pa nakti pie manis) par to vai es gadījumā neesmu viņu vērojis guļam (jā, es to viņam izsenis biju izstāstījis)... es to neesmu darījis kopš esmu atzinies Viņam visā cik vien otrs cilvēks var atzīties par jūtām pret otru. anyway, man būtu jāpriecājas, ka Viņš par spīti visam kas ir noticis vēl spēj ar mani kaut cik normāli komunicēt. taču ik pa laikam es jūtu, ka Viņam nerūpu. man tas vairs nesāp, ka cilvēkam, kas būtu iemīlējies, bet man sāp tā liekulība, kad dzirdu vārdus, ka mīlot mani bla, bla, bla.... ja esmu ticis pāri Viņam kā cilvēkam, par kuru būtu jādomā katru dienu, tad vienam es šķiet vēl neesmu ticis pāri un šķiet, ka nekad netikšu, kamēr nedabūšu. šobrīd gan Viņš nobāl seksuālajā pievilcībā, salīdzinājumā ar to kāds Viņš bija agrāk un salīdzinājumā ar to, kā mainījusies mana attieksme pret Viņu. ja cilvēkā sāku redzēt lietas, kas man nepatīk, tad, loģiski, tas atsaucas arī uz to cik pievilcīgs man šķiet attiecīgais cilvēks. taču vienu varu pateikt, ka Viņam ir kkāda dīvaina spēja apvārdot cilvēkus, tas vijās ar to, ka Viņš iegūst visu ko vēlas. 7 comments|post comment

kaķis/zaķis [03 Jan 2011|08:29am] Vecgada vakars, ceļā uz Brīvības pieminekli es pacēlu šampanieša pudeli no trotuāra vidus, kur daudz cilvēkiem vēl būs jāstaigā, jārāpo. To darīju ar domu, lai kāds neuzkāpj, nepasit tālāk - pacēlu un iemetu miskastē, nekas īpašs manā skatījumā, taču netālu dzirdēju frāzi, taču nesapratu cik tas bija sarkasms, cik nopietni "Es gribu no viņa bērnu, viņš pacēla pudeli" tas man lika aizdomāties, ka daudzus cilvēkus patiešām pārsteidz tāda rīcība, arī rokas padošana izkāpjot no transporta, durvju atvēršana un palaišana pa priekšu. pirmo reizi gadumiju sagaidīju ārpus kāda privāta pasākuma, šampja pudele tika atvērta Brīvības pieminekļa pakājē un vēlāk vakars veda cauri Karakumam, vēlāk Vecrīgas klubiem/bāriem, interesanti. šoreiz gan atkal savas neizdarības dēļ un tā, ka nespēju izvērtēt situāciju labāk, zaudēju iespēju pavadīt, iespējams, burvīgu vakaru ar pievilcīgu meiteni. īsa saruna un joki gaidot rindā, vēlāk daži skatieni pāri citiem galdiņiem un pēc kāda brīža, kad biju izgājis ārā nedaudz uzpīpēt, viņa jau bija pazudusi. žēl, jo viņas smaids tovakar bija visskaistākais. gads iesācies citādāks nekā iepriekšējie. cilvēks, kas, iespējams, visvairāk mīl mani uz šīs pasaules šobrīd ir slimnīcā, joprojām mans prāts nespēj aptvert šādu dzīves pagriezienu, taču viss būs labi. pavadot jaungada sagaidīšanas atskaņu, reibuma delīrijās viens cilvēks sāka runāt par seksuālām fantāzijām, un daloties savās fantāzijās jāsaka, ka aizdomāties līdz tam man nebija izdevies, taču, iespējams šis arī varētu būtu viens perfekts scenārijs, domāts manai gaumei ;) Es atrodos teltī, kautko meklēju vai kārtoju somu. Ārā var dzirdēt sienāžus. Ir silts, taču tam nav nozīme. Pēkšņi telts ieeja tiek atvērta, skanot rāvējslēdzēja metāliskajai harmonijai teltī parādās meitenes galva. Viņa nobur mani ar smaidu. Rokā viņai ir kāsītis, neko nepasakot viņa to pieliek sev pie lūpām, aizdedzina. Viņa maģiski pieslīd tuvāk, nedaudz piemiegtām acīm, dūmiem mutuļojot viņas mutē, klusībā sniedz man skūpstu. Jūtu viņas saldās lūpas, viņas pirkstus, kas glāsta skaustu, tas viss mijās ar garšīgo dūmu. Viņa vieglām kustībām nogulda mani uz lāpstiņām, sniedz man savīstīto papīrīti mutē. pēc brīža viņa jau ir atbrīvojusi mani no šortiem tik tālu, lai spētu sniegt savas lūpas un mēli manam draudziņam.. tā nu es guļu, pīpēju un izbaudu :) jāsaka gan, ka stāsts ir piepušķots manai gaumei :) taču vadlīnijas gan nav mans izdomājums. post comment

2011 [31 Dec 2010|03:47pm] hmm... šķiet, ka šovakar pabūšu Rīgas centrā un pasvinēšu kaķa-zaķa gada iesākumu jauku cilvēku kompānijā :) tā izskatās, ka plāns iet uz Karakumu, kur būs pidžammu ballīte, varētu pat uzmest rīta svārkus, ja tas skaitās kā pidžamma :D netālu ir Golden klubs, itkā varētu aiziet arī tur uz kādu brīdi, taču maksāt 8lvl būšu par skopu... ja visu vakaru tur paliktu, tad jā. novēlu laimīgi un prātīgi visiem sagaidīt gada izskaņu ;) 3 comments|post comment

dzīves izvēles [26 Dec 2010|02:29am] tuvojas jaunais gads, atkal jaunas apņemšanās, jaunas cerības utml. šodien atcerējos sevi vairākus gadus atpakaļ, ja viss būtu noticis nedaudz savādāk, tad es noteikti nebūtu rakstījis šo blogu, man būtu divas augstākās izglītības un es dienētu uz kāda kuģa, vecāki ar mani lepotos, būtu viņiem paraugbērns, tieši tāds, kādam man ir jābūt, jo viss pārējais ir tikai vilšanās. pietika viena neizdarība, pāris nejaušības un esmu citā "kuģī". no vienas puses žēl, jo formastērpā es noteikti izskatītos satriecoši pievilcīgs. man nebūtu jāpiedomā pie savas fiziskās formas, jo tas jau būtu iekļauts manā darbā un bez tā nemaz nevarētu. izbaudītu izolētību no cilvēku masām, varētu lasīt grāmatas brīvajā laikā. taču viss notiek tā, kā tam jānotiek. priecīgus otros ziemassvētkus! 11 comments|post comment

balles [22 Dec 2010|12:11am] man tādas šķiet vienmēr ir patikušas, jo tās ir puslīdz neprognozējamas. balle bija laba, taču kā mans draugs ar kuru kopā tikām ielūgti teica, "tik daudz neglītu meiteņu vienkopus nebiju ilgi redzējis", es to varētu pārfrāzēt, ka tur trūka skaistu meiteņu. taču jautrās spēles un alkohola patērēšana pietiekamā līmenī lika ballei griezties. pasākuma laikā vairākas meitenes man izteica komplimentu par izskatu, tas bija patīkami. izdejojos, pabučojos, piedzēros un viss bija labi. toties man acīs iekrita puika vārdā Niklāvs, šķita tāds foršs un atraktīvs puika, taču viņš nolēma meklēt piedzīvojumus tālāk pulkvedī... nezinu vai viņam interesē puikas, taču viņa uzvedība šķita tam atbilstoša. kā iepazīties ar puikām klubos, vietās kur cilvēki pārsvarā ir heteroseksuāli? 5 comments|post comment

viela pārdomām [15 Dec 2010|07:48pm] "Pilsoni,neguli! 15.12.2010 18:00 Mozaikas audzēkņa,aktīvista "varoņdarbi"- Aizdomās turētais Miķelsons atzinies vismaz 33 bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta «BNO News». Izmeklētāji gan uzskata, ka Miķelsona upuru skaits varētu būt aptuveni 50 bērnu. Visi upuri - gan zēni, gan meitenes - nav bijuši vecāki par četriem gadiem.!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! ! Viņa mājās konfiscēti datori ar bērnu pornogrāfijas materiāliem. Vai turpināsim bezdarbībā noskatīties kā zilais homoseksuālisma mēris pārņem mūsu valsti pederastu un pedofilu visatļautās aktivitātēs? Vai gribam sagaidīt seksa perversiju postu mūsu namos? Vai gribam mainīt tumši sarkano krāsu valsts karogā pret Zilo krāsu? Pilsoni,neguli!Citādāk drīz izmantos gan tevi,gan tavu namu!" tas ir viens no komentāriem rakstā http://www.apollo.lv/portal/news/articles/223638 daži cilvēki, kas lasa manu blogu ik pa laikam ir teikuši to, ka citur nemaz nav labāk un no sērijas citur ir tādas pašas problēmas utml. ņemot vērā to, ka es daudz informāciju smeļos tieši internetā, tad to es pieņemu kā daļēju sabiedrības spoguli ar visiem notikumiem, viedokļiem utt. vēl man dažreiz patīk palasīt rakstos komentārus, lai redzētu ko tad cilvēki ir sapratuši vai kāda nu kuram ir tā sāpe. tas manuprāt labi parāda ko cilvēki patiesībā domā, jo interneta satura komentēšana lielākoties ir diezgan anonīma un cilvēki var justies brīvi izsakot savu viedokli. tātad šodien apskatot "inbox" kastīti iemetu aci apollo ziņās (tā laikam man tāda rutīna) un tur vienā rakstā ir par pedofilu no Latvijas, kas Nīderlandē pastrādājies briesmu lietas ar pavisam maziem bērniņiem :( pie tam viņš ir precējies ar kādu holandiešu vīrieti un ar to viss sākas. viņš ir homoseksuāls vīrietis, kas darīja netiklas lietas ar maziem bērniem. tad palasot vēl visādus komentārus man godīgi sakot paliek pretīgi, jo iedomājoties dienā, kad par manu biseksuālo dabu būs uzzinājusi lielākā daļa cilvēku var pienākt brīdis, kad ejot ārā no mājām, veikala, kluba kāds var pienākt un sašķaidīt man pieri tikai par to, ka man patīk arī puiši. es nekad neesmu vēlējies mirt nepelnīti no cilvēku rokas, vai vispār gūt fiziskas traumas pēc būtības (jo tikai filmās cilvēku var dauzīt vairākas minūtes, un cilvēks izdzīvo ar dažiem zilumiem un mazu brūcīti). es neesmu izvēlējies to, ka man patīk gan meitenes, gan puiši. un vai palasot tāda tipa komentārus man nevajadzētu raizēties par latviešu veselo saprātu un prāta izaugsmi? vai redzot šādu sabiedrības attieksmi man ir nepieciešams to pieņemt un uzskatīt, ka citur ir tieši tāpat un ne kripatiņa labāk? vēl daži komentāri: Уы 15.12.2010 18:15 Vainīga ir Liela serde,kas radīja šādu monstru!!! "Mozaīka "turpina šīs aktivitātes- un nav ko tagad brīnīties ,ka viņi atkal Rīgas ielās rīkos Pederastu gājienus.Tas tikai kultivē visatļautību.,un tur rodās šādi Tipi. Andrejs 15.12.2010 14:31 Pedofīli ir kropļi! Un geji arī! Slimi cilvēki! Aha, paldies, vienu tādu geju jau nositu līdz nāvei, kurš pārāk daudz lielījās, ka tam daudz džeku bijis un to klausīties bija tik pretīgi! Līdz manai sievie uzspļāva un pateica, kaut viņai nebūtu bērni, jo homoseksuālisms ir topā ,tad es nenoturējos un vienkārši to mērgli nositu. Atsēdēju 5 gadus. Vismaz par vienu kropli mazāk e 15.12.2010 12:30 Visi tie zilie ir ar novirzēm ! Streipa NAV labāks ! līdzīgi komentāri ir vēl... bet nav jēgas tos uzskaitīt, jo to cilvēku bilde ir skaidra. es neesmu dedzīgs "Praida" atbalstītājs, taču es saprotu, ko viņi vēlas panākt, un saprotu arī kāpēc cilvēkiem tas varētu nepatikt. neuzskatu, ka "Praids" vairo homoseksuālo cilvēku skaitu. diemžēl, tas arī nevairo iecītīgi domājošu cilvēku skaitu. kas der citur, tas neder Latvijā un tā tas nav tikai ar dažām lietām. vajag mēģināt citu pieeju, lai cilvēkiem liktu ieklausīties un viņi pārdomātu savus uzskatus. es nevarētu teikt, ka esmu nepieskaitāms cilvēks. ja pie novirzēm pieskaita to, ka man patīk arī jaunākas meitenes un puiši (ar to es domāju 16+, kā arī ar patikšanu domāju - patiešām patikšanu, nevis tādu cilvēku speciālu meklēšanu, lai varētu kopoties), tad jau šķiet, ka lielākā daļa ir novirzīta :) man ir diezgan daudz labu paziņu, kā arī daži draugi, kas mani ciena, mīl tieši tādu kāds es esmu un viņi ir pavisam normāli sociāli funkcionējoši cilvēki, kas studē, strādā un nedara pretlikumīgas lietas. tāpēc man nepatiktu, ka cilvēki mani liktu vienā plauktā ar kādu pedofilu, that happens to be a homosexual person (nezināju, kā precīzāk izteikt savu domu latviešu mēlē). papildinājums. J 15.12.2010 22:05 Vēl viens piemērs kā mazi bērni tiek pataisīti par gejiem un lezbietēm un vis tikai sabiedriskās domas iecietības dēļ pret šādiem Lopiem kas par naudu un savu ņeķītro tieksmu apmierināšanai samaitā šo izmantoto bērnu dzīvi.Tas viss tiek darīts lai to citādi lopisko radījumu skaits vairotos. pēc šāda komentāra tā vien šķiet, ka mums ir kautkādas vampīriskas spējas un tādā veidā mēs vairojamies. cik truli iedomāties, ka bērniņš vēlāk kļūs par homoseksuālu tikai tāpēc, ka ticis izvarots/pavedināts. bērniņam visticamākais būs grūts/neiespējams fizisks kontakts ar vienalga kāda dzimuma cilvēku, neesmu gan informēts par atstāto iespaidu tāda tipa upuriem :/ lai vai kā būtu, es nevaru beigt cepties par cilvēkiem, kas, šķietami, dzīvo kastē. 11 comments|post comment

atkal tie paši [05 Dec 2010|06:56pm] sapņi. no rīta pamostoties, sapratu, ka ļoti skaidri atceros savu sapni, tas bija neparasti. protams, kamēr nonācu līdz šim brīdim daļa sapņa jau piemirsusies, taču atceros dažas lietas, kas man šķita aizraujošas un interesantas :) darbība norisinās ne-Latvijā, klimatiskie apstākļi ļoti patīkami, ir saule un silti. šķiet, ka studēju kādā augstskolā, kuras iekšpagalms un ēku komplekss kopumā atgādina viduslaiku arhitektūru, kas mijas ar mūsdienu jauninājumiem. ļoti baudāmi. sapnī redzēju dažādus cilvēkus, dažādās situācijās. redzēju savu tēti ar kuru mēs pastaigājāmies pa skolas pagalmu. redzēju savu kaķīti, kas jau vairākus gadus ir aizgājis labākos medību laukos. redzēju savu bijušo, kura arī sapņos man pietrūka un gribēju ļoti būt kopā :) un tad sapnis vijās/savijās... neatceros precīzi secību, taču man bija divi dažādi cilvēki, kas mani pievilka. katrs sava dzimuma. bija meitene, kura mani piesaistīja acumirklī, pēc izskata viņa bija simpātiska, sapnī vienbrīd viņa šķiet bija tāda kā karsējmeitene, savdabīgā priekšnesumā, viņa un viņas draudzene brauca ar Opel markas kabrioletu, debeszilā krāsā. to skatu redzēju vairākas reizes, kā viņas kkur brauc. kā viņu sauc, ko viņa dara utml. es vairs neatceros, taču viņā bija magnētiņš. tik atceros, ka mēs dzīvojām, šķiet vienā mājā, un ielas gan bija tukšas, kad skatījās no augšas, taču, kad izgāja ārā - uzradās cilvēki. un tad bija puisis... pavisam jauns, ap 16-17 gadiem. gaišiem matiem, skaistu smaidu, dzidrām acīm... dīvaini, ka man viņš iepatikās, jo tāda izskata puiši reālā dzīvē man ne visai, jo viņi šķiet pārāk skaisti :D taču atceros viņa skatienu, viņa skatiens bija vērsts tikai un vienīgi uz mani. mēs pat runājām, taču neatceros vairs ko. atceros, ka man viņš iedeva savu skype vai kā tml :) un viss, tas ir viss, kas saistās ar viņu. vienīgi atceros, ka viņš piesaistīja manu uzmanību... un šķiet, ka viņa uzmanību es arī izpelnījos. lai kā arī būtu, sapņos tā vēl, šķiet, nebija noticis... jā, un tie dažādie cilvēki visapkārt, viscaur sapnī, tas bija kolosāli. post comment

I miss the way you smile... [30 Nov 2010|06:24pm] šis bija vēstulē no kāda puiša, kuram man nepietika laika, kamēr izklaidējos. uzreiz atausa atmiņā mana uzvedība tajā bārā.. kā es smaidīju un koķetēju ar sarunu biedriem. žēl, ka šeit nespēju tāds būt. laikam tas, ka neviens mani nepazīst spēj padarīt mani tādu, kāds es vēlos būt un kā es jūtos. šonakt bija interesanti sapņi. man bija iespēja uzspēlēt nākotnes spēles, t.i. tādas kā datorspēles, tikai tās ir ļoti interaktīvas un tuvu realitātei. emocijas tās spēlējot sita augstu vilni. vēl es kādu sapņa daļu atkal pavadīju mājā, kurā jau esmu bijis citos sapņos. esmu bēniņu stāvā, plānoju savu istabu nākotnē, tai nav īpaši augsti griesti, toties tā ir gara, redzēju perfektu vietu stūrī, kur varētu būt gulta, tieši zem sānu loga, tā ļoti mājīgi viss šķita. sapnī redzēju māsu, viņa man palīdzēja ar istabas iekārtošanu, tā šķiet. sapnī notika kustība, braucu šķiet, ka ar vilcienu, vai ko līdzīgu. pieturvietas bija dažādas, tādas, kurās nekad neesmu bijis un tādas, kuras saistījās ar manu pagātni Jūrmalā. šo pierakstot sāku atcerēties līdzīgus sapņus, kas bijuši iepriekš, arī ar vilcienu pieturām. atceros vienu vilciena staciju, kura bija līdzīga Rīgas centrālajai stacijai, tikai lielāka, vairākos līmeņos, ar daudz eskalatoriem. šķiet, ka tā bija savienota ar lidostu, jo atceros lielu uzgaidāmo telpu ar drošības pārbaudi. attiecības ar Viņu ir normālas. nevarētu teikt, ka man pret Viņu ir zudis pilnīgi viss, taču nedomāju par Viņu katru dienu, īpaši nesatrauc tas kur un kā Viņš pavada savu laiku. tas viss ir pozitīvi, jo šobrīd veltu uzmanību tikai un vienīgi sev. dažreiz arī citiem, bet šobrīd mana pasaule ir svarīgāka par visu citu. pēdējā laikā ir iztaustīti visādi manas pasaules gali un esmu sastapies ar jaunām ceļa zīmēm, par kurām esmu sācis domāt. par seksualitāti runājot, šķiet, ka pēdējā laikā esmu pievērsis vairāk uzmanību savai neordinārai izvēlei. tas ir pat labi, jo man agrāk bija bail to darīt. agrāk šķita, ka tā varētu būt tikai interese pamēģināt ko jaunu, taču šobrīd esmu sapratis, ka man tas patīk un es spēju no tā gūt arī baudu. šobrīd vajadzētu vairāk pievērst uzmanību sevis pieņemšanai, jo tas, manuprāt, ir lielākais šķērslis. post comment

ūdens dzidrums un saules siltums [26 Nov 2010|07:08pm] "I love you" "Don`t say that. you don`t love me" "Okay, I like you" "That`s better" Tā bija viena no pēdējām sarunām ar puiku, kuru biju saticis klubā. Viņam palika manas krellītes, kuras viņš vēlējās paturēt par piemiņu (tik mīļi). Man palika zilumiņš uz kakla, kuru pamanīju tikai no rīta iznākot no dušas un biju dusmīgs, taču arī priecīgs, jo šis bija pirmais puika, ar kuru man bija sanācis nevis tikai pavārtīties gultā, bet arī parunāties par dzīvi, tā, ka patiešām interesanti. Nezinu gan kāds es paliku viņa acīs, ja es neilgi pirms ardievu teikšanas aizmirsu viņa vārdu, man bija tāds kauns :( Esam nonākuši paradīzē - kristāldzidrs ūdens, baltas smiltis pludmalē, palmas visapkārt un siltums ir tieši tik ļoti patīkams, lai šeit iemīlētos pussekundē. Rītos/pa dienu izklaidējamies braukājot apkārt salai ar burinieku, staigājot pa salas vidieni vai peldoties. Pirmais vakars, ejam paēst jūras krastā. Jau no pirmā brīža saprotu, ka mūsu viesmīlis ir diezgan uzkrītošs maigais. Viņa uzsvērtā valoda un žesti pilnībā atklāj viņa kārtis. Pa vidu maltītei, ceļā uz tualeti, neuzkrītoši pārmiju ar viņu dažus vārdus. Jautāju vai viņš nezinot kādus labus klubus. Pēc brīža sapratu, ka viņš man uzskaita heteroseksuālu tūristu iecienītos klubus, pavaicāju viņam citādāk. Vajadzēja redzēt viņa pārsteigto sejas izteiksmi brīdī, kad teicu, ka nē, mani interesētu geju klubi/bāri. Laikam tomēr esmu diezgan nepamanāms uz cilvēku "gaydar" instrumenta. Tajā pašā vakarā arī apmeklēju šo bāru. Nedaudz uztraukts gan biju, jo ieejot bārā sapratu, ka šeit nevienu nepazīstu, esmu vienīgais baltais, un pie tam baltais, kas arī starp baltajiem nedaudz izceļas ar savu paskatu, kā arī man nav krekla (gandrīz visiem pārējiem gan ir). Tātad gatavojos ļaunākajam, bet pēc brīža saprotu, ka viss ir kārtībā un man netiek pievērsta pārlieku uzmanība. Pēc kāda laika satieku arī viesmīli, kopā iedzeram, parunājamies, pēc kāda ilgāka laika saņemos arī padejot. Šķiet, ka vairākiem sāk iepatikties tas, kā es kustos. Vēl dažas dejas, vēl dažas sarunas un tālākais jau ir kā trakā filmā. "Pie manis nevar, jo mani ceļojumabiedri guļ tajā pašā telpā, kur es", "pie sevis es arī nevaru...", "es arī pie sevis nevaru" Pēkšņi attopos, ka ejam gar jūru salas otrā pusē, sākam brist pa kkādu tropisko dārzu. Forša vieta. Detaļās neiedziļināšos, jāpiemin tikai tas, ka nekas tāds vēl nebija piedzīvots. Ejot atpakaļ uz naktsmājām saprotu, ka esmu galīgi sasmērējis sev šortus un izskatos pēc kkāda šmuļa, man vienalga. Domāju pie sevis - kāpēc es vispār pieminēju, ka gribētu pamēģināt trijatā? Nākamais vakars. Jau zinu ko no kluba var sagaidīt. Sēžu pie bāra letes, sūcu aliņu, vēroju kā cilvēki dejo mūzikas ritmā. Redzu viesmīli. Esmu nedaudz dusmīgs uz viņu, jo viņš iepriekšējā vakara beigās bija "too drunk". Nepagāja ne piecas minūtes, kad pāris cilvēki centās uzsākt sarunas. Tad es kādu laiciņu sēdēju, sarunājos, ļāvos, lai gar mani trinās viens no šiem jaukajiem cilvēkiem. Sarunas laikā pamanu aiz viņa jaunieti, kas ļoti izteiksmīgi un skaisti dejo pie stieņa. Ar tādām plūstošām kustībām viņš notver manu skatienu. Izcils augums, pēc izskata spriežot ap divdesmit gadus jauns, pavedinošas kustības un protams, pēc brīža viņam ir jāskatās man acīs. Pasmaidu, un ar to pietiek, lai visu atlikušo laiku viņa acis meklētu manējās un otrādāk. Viesmīlis aiziet, palieku ar iepazīto puisi sarunās. Viņš iešot ārā, es saku, ka pēc brīža sekošu, jo sākumā aiziešu uz labierīcībām. Iznākot no tām, pieeju pie puiša, kas skaisti dejoja, pasaku viņam, ka man ļoti patika kā viņš dejo un, ka viņš to dara lieliski. Aizeju līdz letei, izņemu cigareti no paciņas, lieku viņam noprast, ka man nepieciešama uguns. Viņš steigšus to noorganizē un aizsmēķē man cigareti. Pēkšņi atskan vienas meitenes teiktais, ka viņam šodien esot dzimšanas diena. Ilgi nedomādams piegāju pie viņa, noteicu svinīgos "happy birthday" un noskūpstīju viņu. mirklī, kad mūsu lūpas saskārās apkārt bija tādas ovācijas, spiegšana... sajutos super, jo jutu tik pozitīvu enerģiju visapkārt. Viņu sauc Novi (cik atceros) un viņam todien palika 23. puisis, kas gaidīja mani lejā uzprasīja, kas augšā noticis, jo dzirdējis kkādu "trobeli". Godīgi atbildēju, ka sabučoju jubilāru. Pēc brīža sēdējām jūras krastā uz palmas saknēm, runājāmies, sapratām, ka vēlamies viens otru. Es gan strikti noteicu, ka nevēlos nekādas "vārtrūmes". Tā mēs lavījāmies iekš viņa brālēna mājas, kur mans tās nakts draudziņš nakšņo pavisam reti, jo dzīvo uz citas salas. Viss notika tādā klusībā (jo mājā atradās vēl vairāki cilvēki, kurus nevajadzētu lieki traucēt), tas bija uzjautrinoši, jo ik pa laikam es nevarēju nenoelsties un tad sekoja viņa plaukstas kustība pāri manai mutei. Vienīgi žēl man viņu palika brīdī, kad viņš saprata, ka mums nav lubrikants, bet pats gan vainīgs, ja tik ļoti gribēja. Teicās, ka tā esot viņa pirmā reize kā pasīvajam un tad es centos būt pats uzmanīgākais cilvēks uz pasaules. Gaismai austot, kāds klauvēja pie durvīm. Redz, tas bija brālēns, kam vajadzēja lādētāju tik agri rītā. Nezinu ko viņš padomāja redzot puskailu balto vīrieti guļam viņa mājā. Puisis mani pavadīja kādu brīdi, apsēdāmies uz soliņa, parunājāmies un atvadījāmies. Viņš izskatījās saskumis saprotot, ka mēs ļoti iespējams vairs nekad neredzēsimies. Zinot, ka man ir vēl viena nakts jāpavada uz šīs salas, teicu, ka vēlāk ļoti iespējams būšu tajā pašā bārā. "Cikos? To es nevaru pateikt, jo šovakar iziešu patusēties nedaudz ar ceļabiedriem." Pulkstens divos naktī beidzot tieku uz bāru, pēdējo naudiņu ieguldu nopērkot pudeli alus, nosēžu pusstundu, gaidot jaunieti. pāris meitenes smaidot fotogrāfē kādu cilvēku, protams, ka es esmu fonā :D smieklīgi, taču var acīmredzot pamanīt, ka kadrā ķer mani, nevis kādu citu. var tak pienākt un uzprasīt vai var nobildēties ar mani vai kkā tā :D itkā bārs tukšāks, nekā iepriekšējā vakarā. saprotu, ka esmu saguris, jo pēdējās pāris naktis gulējis biju vidēji trīs stundas un man vairs nav sešpadsmit :D gāju mājās ar jautājumu vai viņš vispār tovakar bija ieradies, vai es par vēlu atnācu. ar viņu bija jauki parunāties :) pa ceļam uz namiņu, pretī nāca viena ļoti uzmācīga prostitūta, dialoga beigās bija gatava atdoties par brīvu :D tas noteikti bija kāds mārketinga triks ;) taču nē - sekss par naudu/ar prostitūtu mani nekad nav interesējis un tā tas arī paliks. Ko esmu iemācījies? Šķiet, ka esmu top (akīvais) nevis bottom. Sapratu cik tomēr sarežģīta ir gultas dzīve top/bottom iedalījumā. Pie tam fantazējot nereālākos scenārijus, man ir žēl to puiku, kam daba ir izrādījusi lielu sirsnību sniedzot milzu metamo, un atklājot gultas manieres cilvēks saprot, ka ir pārliecināts aktīvais :D Good luck meklējot mazohistiski noskaņotus homo :p Hetero tādā ziņā ir vieglāk. Lubrikants is a must have. 5 comments|post comment

citādais, neparastais latviešu acīs.. [23 Nov 2010|11:15am] pārbraucot mājās no ceļojuma, skatījos draugiem "ieteikt" sadaļu, kur bija īssaite uz video materiālu, kurā citādais Rūdolfs Miķelsons ieguva Zelta Talantu 2010. ZZ Stipendiju. video laikā cilvēku sašutumu izraisījis Rūdolfa izvairīšanās no meiteņu bučām saņemot ziedus uz skatuves. Gejs Daunis Būt pretekļiem ir modē Mīkstais Rižais sūdabrālis Salaga Pediņš Pideri nemirst Zilais nazis Ginger gay Lohs Nu īsts faggots Gaita un runa vien jau liecina par to, ka viss nav kārtībā te būs video - http://www.youtube.com/watch?v=hC5Oo7BXt9Y un to sarakstu varētu turpināt vēl, vēl un vēl... Lasot tāda tipa komentārus, nākas secināt, ka šī brīža skolas paaudze ir ļoti negatīvi noskaņota pret visu savādo/neparasto. Žēl iedomāties jaunus puišus, kas jūt sevi kā atšķirīgu, taču pārējā klase, skola to nepieņem un tamdēļ tiek pazemoti. Es pat uzskatu, ka Rūdolfs nav homoseksuāls (un pat ja būtu, kāda starpība), vienkārši viņš ir tāds kā "mazais meža dīvainītis", kas dzīvo savā pasaulītē. Esot iznākusi filma par viņu, būs jāaiziet jānoskatās un tad arī varēs saprast kāpēc viņš ir tāds un ne savādāks. Žēl novērot tādu cilvēku attieksmi. Tas vēlreiz parāda kādā valstī mēs dzīvojam, ar kādiem cilvēkiem ir jāsaskaras. Vakar diskusijā viens draugs (kurš nezina par to kāds es esmu) diskusijas laikā par homoseksuāliem cilvēkiem atbildot uz manu provokatīvo jautājumu par to, kas notiktu, ja viņam kāds no bērniem būtu homoseksuāli orientēts - vai viņš no viņa/viņas atteiktos. viņš atbildēja ar skaidru "JĀ". protams, viņam vēl nav bērnu, viņš ir tikai knapi uzsācis augstskolas gaitas, viss vēl ir priekšā, viss var mainīties, taču dzirdot šādu atbildi es patiešām ceru, ka domas viņam mainīsies. nespēju iedomāties atteikšanos no bērna tāda iemesla dēļ. Un tas viss, ko aprakstīju vēlreiz pierāda, ka šī nav tā pasaule, kurā es vēlos dzīvot. Šķiet esmu atradis savu, tikai šobrīd tā atrodas 9370 km no manis... 11 comments|post comment

Kostarika [21 Nov 2010|04:07pm] beidzot paskatījos, kur tad tāda uz pasaules kartes atrodas :) vienīgā reize, kad biju saskāries ar šo nosaukumu, bija bērnības žurnāls vai multene, kur stāsta varoņi devās ceļojumā pa Kostariku... anyway, pēc viena atgadījuma man uznāca ziņkāre, kur tad īsti ir tāda vieta, jo izklausās pēc kautkā eksotiska un saulaina :) pulkstens rāda nedaudz pāri divpadsmitiem, ceļojuma biedri devušies gulēt, taču es pirms gulētiešanas biju uzmeklējis pāris adreses, kur varētu sastapt sevis interesējošus puišus klubā. pēc viena no pēdējā metro noķeršanas, sākas mani meklējumi. prasu vienam cilvēkam, te otram, beigās nonāku pie secinājuma, ka pilsēta ir milzīga un ielu slīpums nedaudz atgādina Sanfrancisko ielas (kaut tur neesmu nemaz bijis), pirms atrodu kāroto ielu, sanāk pavingrināt kāju muskuļus tā kārtīgi. kad esmu atradis vajadzīgo ielas nosaukumu, tad maldos kā muša no viena gala uz otru, jo kautrējos nosaukt tā kluba vārdu kādam publiski. beidzot ieraugu apskāvušos vīriešus, kas nāk man pretī, sapurinos un uzprasu kluba virzienu. viņi iesaka citu vietu, kur nav tik "hardcore" :D vienā brīdī eju garām diviem vietējiem jauniešiem, viņi sēž uz trepītēm. nokāpju nedaudz zemāk, aizpīpēju cigareti, pēc brīža pieeju klāt un uzprasu vai viņi gadījumā nezin kur ir tādi klubi, kas mani interesētu. protams, ka pirmoreizi dzird par tādu Latviju. puikām izrādās ir tikai 18, bet aktīvi jau apmeklē klubus. saku, ka došos, viņi ar skubu pievienojas un dodamies uz vienu klubu trijatā... klubā parunājamies par vietējo geju kultūru, man prasa vai esmu "top or bottom", šķiet, ka pareizi būtu jāatbild, ka esmu versatile :D es pateicu, ka esmu universal, viņi nosmaidīja :) līdz tam īsti vēl nebiju sapratis, kam dodu priekšroku. nepagāja ne padsmit minūtes, kad man uzmanību sāk pievērst vīrietis ar cepuri, vārds pa vārdam un viņš jau man karas kaklā :D saka, ka esmu great kisser, man ir skaistas acis utml. apber mani ar vārdiem... pēc kāda laika atrodamies taksometrā ceļā uz viņa dzīvokli, dzīvolis tīri jauks, mazas telpas gan, kā jau tajā pilsētā biju sapratis, ka tā ir norma. taču vēl nekad nebiju braucis ar liftu uz 34. stāvu :D ar skatu uz ostu. izrādās tā bija viņa 43. dzimšanas diena, tā nu viņš kļuva par manu pirmo vīrieti, ar kuru pēc iepazīšanās klubā sanāca tāds neliels piedzīvojums. satraucošs gan bija viņa izmērs, kas diezgan iespaidīgi kontrastēja ar viņa ne pārāk slaido augumu. pēc kāda laiciņa devāmies atpakaļ uz klubu, gaidot taksometru, viņš atkal teica, cik esmu skaists un, ka man vajadzētu kļūt par modeli :D ko tik alkohols nedara ar cilvēkiem... uh. vēl nožēlo, ka neesot izpaudies savā specialitātē, kamēr esam bijuši pie viņa. daudz laimes dzimšanas dienā, mans kostarikāni! :) klubs bija jau ciet, mani jaunie puisīši arī prom :( nedaudz nožēloju, ka nepaliku ar viņiem, jo abi bija simpātiski un vismaz divreiz jaunāki par to ar kuru aizbraucu :D taču no otras puses, nez vai dzīvē vēl izdotos satikt kādu no Kostarikas. tā bija pirmā diena, kad bijām ieradušies un es jau biju paspējis uzsākt sava miega diētas gaitas. jau nākamajā dienā devāmies tālāk ceļā... nākamais piedzīvojums jau meklējams uz nelielas salas, kas atzīta par vienu no skaistākajām valsts ietvaros. par to - kādu citu dienu. maza atkāpe. šīs dienas, kas pavadītas ārpus LV ir mainījušas manu dzīvi un uztveri neatgriezeniski. jūtos laimīgs, ka man bija tāda iespēja. ceļojums, kas emocionāli aizskāra manas mazās pasaulītes tālākos nostūrus. šis ceļojums man arī nesis jaunu virzienrādi dzīves ceļā, tagad tik jāsāk viss pārplānot, ceru, ka viss izdosies, jo citur būšu laimīgāks, es to jūtu. vēl viena atkāpīte. "Staro Rīga" ir pavisam jauks pasākums, priecē cilvēku darbi. un alkoholam ir jāsaka NĒ, NĒ un vēlreiz NĒ - izskatos un fiziski jūtos briesmīgi. 3 comments|post comment

mmm [16 Nov 2010|11:59pm] dzīve ir kā piedzīvojums mežonīgā upē, un šķiet, ka šobrīd krītu ūdenskritumā.. 3 comments|post comment

bzzt... [05 Nov 2010|10:35am] jāpošas ceļā, viss notiek pēdējā brīdī, tas man patīk :) "kaķis prom, taču spalvas paliek" šāda doma vakar iešāvās galvā kārtojot māju. šo var attiecināt perfekti uz cilvēkiem un viņu attiecībām. tās spalvas, ik pa laikam, tiek nejauši atrastas, jo visu mājokli jau nevar uzreiz iztīrīt pēc kaķa. pie tam tās spalvas ir viltīgas, vienmēr slēpjas. jauku visiem nedēļas nogali! post comment

kas notiek ar autobraucēju kultūru? [03 Nov 2010|07:33pm] kāpēc es redzu tādu skatu: Eju pa Brīvības ielu, skatos pretī Artilērijas ielai nostājies džips ar avārijas signāliem un zīmi izliktu, pie tam joslā, kas ir tuvāk norobežojošajai viduslīnijai. Labi, padomāju, mazums kkas ļoti ārkārtējs noticis, tikai dīvaini, ka nav nostumts malā. Eju tuvāk, tuvojas vīrietis ar sievieti. Abi savāc zīmi, iekāpj mašīnā. Tālāk neredzēju, kas notiek jo kavēju veikala slēgšanos, taču nākot atpakaļ pēc dažām minūtēm, mašīna bija prom. Vai tiešām kāda tehniska ķibele vai cilvēka slinkums un nevēlēšanās ievērot CSN. post comment

šis gan ir interesanti... [01 Nov 2010|12:10pm] turpinot seksualitātes izzināšanu atradu gay.lv (jā, vakar piereģistrējos, lai apskatītu kas tur notiek) komentāru - "Daudziem labi zināms, ka geju vidē biseksuāļus necieš." now, how about that? tieši šobrīd man sāk vairāk patikt mana dzīve :D 4 comments|post comment

helovīn [31 Oct 2010|01:14pm] jūtos absolūti pretīgi. daļēji dēļ alkohola, daļēji dēļ tā, ka man joprojām nav pieslēguši apkuri. pretīgi arī jūtos, ka es dzīvē esmu palaidies un slinkojis pēdējā laikā. vēl tas, ka apslimu pirms pāris nedēļām, taču klepus vēl liek sevi nedaudz manīt. vakar biju Goldenā... iekšā man viss vārījās no uztraukuma. protams, ka ar nevienu nekas nesanāca, vakar apzinājos, ka manī iekšēji notiek cīņa starp jūtām un prātu. vēl sapratu, ka tam visam pa vidu ir mans kautrīgums, bija pāris cilvēki, kas piesaistīja manu uzmanību, šķiet vienam vārdā bija Dorians vai kkāds līdzīgs, neparasts vārds, taču simpātisks bezgala :) uztraukumu remdēju regulāri apmeklējot smēķētavu, vēl man pazuda tabakas paciņa. sanāca tāds interesants acu kontakts ar vienu čalīti pīpētavā, tik nevarēja saprast vai viņš skatījās uz mani tā cilvēciski vai arī uz manu masku :) enīvei, nenožēloju, ka tur aizgāju, iešu vēl, nākamreiz saņemšos arī vairāk iepazīties ar cilvēkiem, joprojām jūtos slikti. labdien, mr. ibumetīn. vai es pieminēju, ka man bija iespēja pie sevis uzaicināt puiku, kas nedzīvo Rīgā, draugi šim aizgājuši un viņam jāgaida pirmais transports. kāpēc es noraustījos? aizvakar pārkodu iekšlūpu un kkā nenormāli bailīgi sajutos, iedomājoties par savu veselību un to iespējamo apdraudēšanu. īstenībā bija tīri simpātisks puisis, bet ko nu tur vairs. varbūt neesmu tik kautrīgs, bet nedrošs gan. 3 comments|post comment

sapņi? [29 Oct 2010|02:19pm] sapnī redzēju sev vairākus tuvus cilvēkus, kas ir vai bija manā dzīves ceļā... nekas tāds izbrīnas vērts, izņemot to faktu, ka visu ko es biju sev nopircis, to man atņēma :D ne jau brutāli paņēma, bet vienkārši kamēr esmu aizņemts ar kaut ko vai aizgājis kaut kur. pa vienam, cits pēc cita nekaunīgāks. man jau nav žēl, ja uzprasa, bet ja pieņem to, ka es neiebilstu bez prasīšanas, tad ir par daudz. tās ir tikai lietas, bet ja tajā brīdī tas ir vienīgais, kas Tev ir un Tu esi izsalcis, izslāpis, tad tas paliek nopietni. sanāca tāda vilšanās, jo no tiem cilvēkiem to nebiju gaidījis. tā ir mana zemapziņa, kas runā un mēģina man ko teikt? vajadzēs sapņu tulku iegādāties, bet no otras puses, nezinu vai gribu būt māņticīgs savu sapņu uztverē. varbūt vajag tos atstāt kā ir - nosapņot, atcerēties, pasmaidīt un aizmirst. 4 comments|post comment

diena, svētdiena [24 Oct 2010|09:43am] vakarā biju pie Viņa, paliku pa nakti. siekalodamies skatījāmies snovborda filmas, atcerējāmies kā agrāk kopā pa kalniem laidāmies lejā. pastāstīju par plāniem braukt uz Portugāli. Viņš to uzreiz sasaistīja ar to, ka Portugālē itkā esot smuki puiši, tāpēc es braukšot :D Par to es pat nebiju aizdomājies, galvenais tikt prom no šī sociālā vājprāta. No rīta skatos, ka esmu saņēmis kārtējo random īsziņu no meitenes ar tekstu, ka gribot mani samīļot. Tā man būs mācība par to, ka nedrīkst gulēt ar jaunavām, viņas pārāk pieķeras :( 4 comments|post comment

miegsss [20 Oct 2010|01:53pm] kas notiek ar mani pēdējās pāris nedēļas? no rītiem ir ļoti lielas grūtības piecelties, modinātājs nepalīdz :( parēķinot, es guļu ap desmit stundām diennaktī... nekad tik daudz neesmu gulējis :o neliela atkāpe no miega - esmu sācis skatīties Queer as Folk... pēc pirmajām sērijām spriežot homoseksuāliem cilvēkiem (vismaz galvenajiem varoņiem) ir svarīgs tikai viens - sekss, sekss un vēlreiz sekss. Tas mani saskumdināja, jo to redzot sapratu, ka homoseksuālām sajūtām esot manī es tomēr atkal esmu pilnīgi citādāks. Labi, tas ir seriāls un parasti tiek pārspīlēti uzsvērti dažādi dzīves aspekti, lai skatītājam būtu interesanti. Vēl saskāros ar dažiem kultūršokiem - piem. - viņiem nav pieņemts aiziet uz randiņu, vnk tāpat, lai iepazītu cilvēku, tā tiek uzskatīta par laika izmešanu. kā var cilvēks otram pateikt - "I dont kiss"...? like wtf? neesmu ne ar vienu cilvēku pārgulējis bez skūpstīšanās, man tas šķiet ļoti savādi :o ja cilvēkam nav pāršķeltas lūpas un Tev nav kāda brūce, tad par ko uztraukties? 5 comments|post comment

navigation [ viewing | 120 entries back ] [ go | earlier/later ]