kamieļzemes hronika

10:12am: jaapabljauj, gan jau atlaidiis
akmenji nierees, tas veel taa. neesot tik traki, jo tikai pavisam mazi, aatri izskaloshoties [pie noteikuma, ka dienaa vismaz 3 litri uudens tiek izdzerti], dakters saka. bet vot nieru iekaisums gan esot bishkjiit ilgaak jaapaarstee. luuk, un tad man arii no alus jaatsakaas. bet kaa lai cilveeks romantiskaas briivdienaas aizbrauc un skaidraa paliek?! ne jau, ka jaapieteshaas, bet burbuliitis ar zemeneem, viins pie vakarinjaam un taa. nespiid. nav bail no antibiotiku koplietoshanas ar alko [neba nu pirmss reize, vai ne], bet, luuk, nieres zheel! mammis arii saka, ja gribu tieshaam izaarsteet, tad vismaz divas nedeeljas ne piles nekaada alkohola. nu, ko, tad arii piipeeshanu jaamet, vai zinies.
veel es nespeeju atrast kafijas un teejas aizvietotaaju. pliku uudeni apniik. citronuudens arii jau saak piegriezties [pagaajusi tik viena diena, veel 13 priekshaa, haha]. vistrakaak ir vakaros, kad ljoti labpatiktos teeju ar medu. neeeeeeedriiiiiikst

10:38pm: zinu, ka pasaulē lielākas problēmas, bet mani šobrīd uztrauc, kā tikt vaļā no davai-aizkraujam-visas-brīvās-virsmas-dzīvojamajā-platībā. vienreiz visu smuki novākšu pa atvilktnēm, bet nākamajā dienā jau atkal nav pat, kur to citronūdenskrūzi nolikt! dators [tas, kurš laptops, ja, nevis desktops] vispār jau uz gultu pārvācies dzīvot, jo uz galda vairs nav tam māju.
vēl man ir kautkāda plauktiņu mānija. sēžu, skatos apkārt - re, tur varētu šitādu plauktiņu pagādāt, te atkal tādu... mhmm, lai būtu vairāk virsmu, ko piekraut, es jau zinu! a vot nepirkšu plauktiņus! audzināšu raksturu un krāmēšu ik pārdienas visas bagātības cītīgi atpakaļ atvilktnēs.
monologa beigas.
priekšskars.

p.s. ikdienas tabletīšu čupa, kur arī antibiotikas, dīvai iedarbojas. man visu dienu sāp galva un ir nogurums. bet tagad, kad pēļos ērti ierušinājos, ņefiga miegs nenāk. un galva vēljoprojām sāp.