10:10am: gone with the wind!
pulksten astoņos līdz asarām nosalis deguns!
un rīta vilšanās - čak-avota narvesenā nebija runīgā puiša-pārdevēja. pilnīgi pretēji nerunīga meitene.
un šorīt baigi tracina pans kleksis pa swh. viņa balss. jo saturiski nav laika iedziļināties monologā.
12:28pm:
sēžu, drukāju rītdienas sapulcei atskaiti. interesanti sanāk.
ikdienā tik daudz darba, nu tik daudz, ka citreiz liekas, ka par daudz.
uzdrukāju atskaiti, pārlasu. tur balts uz melna stāv rakstīts, ko tad es īsti daru. un sanāk, ka neko jau es nemaz TĀDU nedaru. un tā kā pati sapulcē nepiedalīšos, tad nez, kā šo visu iztulkos kolēģi. apjomu un ikdienas sīkumus jau atskaitē neieliksi.
vo tā
4:35pm:
šodien diena kā jau diena. un te pēkšņi ziņas, kas izmaina manī sajūtas. redzējumu. apziņu.
es ticu un es lūdzos. par to mazo dvēselīti, kura tikai nupat sākusi apzināt sevi un apkārtējos. kura tikai nieka trīs gadiņus soļo pa šo pasauli.
tā jau saka - nelaime satuvina. bet ir jāmāk saskatīt laimi nelaimē.
nav mūsu spēkos ko mainīt, tieši tāpēc ir vienkārši no visas sirds JĀTIC!
p.s. paldies, saul, ka atnāci šodien ar mani.
mana dvēsele dzied! tik nedaudzi, bet ar drukātiem burtiem rakstāmi DRAUGI! man ir TĀDI draugi, par kuriem cits tikai sapņot varētu
11:15pm:
vēljoprojām jūtu balderiāņu smaržu sev apkārt. kaut izdzēru jau ap diviem dienā.
bet...
bērnu ballītes rullz :D
dialogs:
- kas tu gribētu būt, kad izaugsi?
- plezidente!
- tu zini, ko prezidents dara?
- nē! nevajag.. kul mans sampīts? (lasi: bērnu šampītis)
redz kā to visu no malas redz trīsgadīgs meitēns :)