Tā nevēlēšanās strādāt pie citiem mēdz pāriet. Nu vismaz man pārgāja, kad atradu īstos. Protams, ir savi mīnusi, bet no otras puses - ir tiešām forši, ka par tevi rūpējas, ir nodrošināts viss darbam nepieciešamais, ir jēdzīgi kolēģi, ar ko dalīties zināšanās, un tādā garā. :) Kaut kādas kompetences progress arī ir nesalīdzināmi straujāks, jo vienkārši visu laiku ir jādara kaut kas jauns. Darbojoties vienam kaut kā parasti sanāca ieslīgt tādā komfortablā čilliņā, kas ilgtermiņā nozīmē gandrīz regresu.

(Reply to this) (Thread)

hmm, varbūt tiesa, bet vēl joprojām maniem jaunības ideālistiskajiem uzskatiem (es to saucu tā tikai tāpēc, lai citi saprastu :D) tāda šīs lietas pieņemšana liktos kā padošanās :D .

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Padošanās bija iet uz skolu un pildīt mājasdarbus. Vot tā bija padošanās. :D Te vismaz pretim dod naudu un pārlieku nejāj smadzenes.

Priecīgu dzimšandienu, ja kas. :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies :)

(Reply to this) (Parent)