| |
[Sep. 16th, 2013|10:18 pm] |
|
bija kaut kāda viena nakts tallinā, staigājos pa pilsētu ar vienu čali, kurš tēloja vācieti. viens no pasaules īpatnējākajiem un inteliģentākajiem cilvēkiem, goda vārds. viņš šausmīgi gribēja runāties visādu shitu par to, kāpēc jāstudē teoloģija(paldies dievam pats viņš nav studējis), kāpēc jālasa fausts un kāpēc jāmeklē atbildes, un vēl miljons lietu. vienīgā superlabā lieta no viņa tajā vakarā bija, ka viņš mani aizvadīja līdz hostelim, kurā nakšņoju un un netīšām lika pašai priekš sevis atbildēt pāris tajā brīdī svarīgas lietas. un tad es sapratu, cik man nenormāli ir apriebies domāt par sevi ;D . arī šobrīd, haha. bet kaut kā tās lietas nedarbojas. vēl joprojām ir viskas explorojams, bet nu vājprāts, man dievs noliek šitādu cilvēku blakus un vienīgais, uz ko esmu spējīga ir sevis reflektēšana ar viņa gribētu(kā vēlāk izrādījās - šausmīgi smējāmies par šito) palīdzību. un arī visas šitās smalko jūtu izplāšanas internetos un attention whore izgājieni pasaulē. nenormāli daudz melu, milzīga un milzīgi apspiesta un nosodīta vēlme pēc atzinības/uzmanības laikam jau? un skumīgi, ka es atļauju sevi ar šito barot. drausmīgs kauns jau to atzīt, protams ;D . bet nu tas nav svarīgi. priecāties ir svarīgi un būt drosmīgam arīdzan. nerunāt lieku. vot. ļoti svarīgi. tas principā implicētu ļoti daudz klusēšanas. nebūtu jau ne vainas. hah. ahh, škrobe par nedošanos uz maķedoniju, bet nu ok, vairāk naudas iekrāsies citām lietām. tik jāsaliek prioritātes. tadadadammmmm. bet jēdzīgāk būtu paņemt pēc iespējas vairāk līdzi tālos ceļos. bet cik prātīgi tas ir no šādu tādu drošības apsvērumu puses. ļoti daudz murmulēšanas. šausmīgi gribas runāties par tezē. vienu vakaru bija afigenna sūdīgi kkā, paņēmu ābolu kiss cigarešu paciņu un vnk skrēju pa kalnu pretī rietošajai saulei. kkur vienā brīdī nokritu uz ceļiem, izvilku vienu smaržīgo ābolu slimu, pīpēju un tieši tieši skatījos saulē, lai nožilbst acis. un visu redzēju beidzot no malas. tur man laikam pirmoreiz mūžā atnāca vaļā tā patiešām. tagad pa lielam tā ir diezgan defoltā, cik gan es tam sekoju ir cits jaut, bet jā. mazāk runāt. tikums un tā. haha, šausmīgi smieklīgs ieraksts ;D . es nezinu. pasaule ir laba vieta, kur būt. un jau tik daudz kas salicies tik jauki! būs ceļš. nebūs parādu ķēžu un būs prieklietiņas savestas kārtībā beidzot. bet goda vārds, reizēm liekas, ka vajadzēs kko internetos pastudēt par webdizainiem. haha. nesakārtotas domas nodara lielāku ļaunumu nekā kas tur. tā vismaz buda esot teicis. nu nekas. gan jau buda man piedos. man mājās ir viens piekariņš ar viņu. un es dedzinu diezgan daudz smaržkociņu. un naktīs, kad liekas, ka nomiršu, man saliekas, ka vislabāk būtu to darīt, skaitot mantras un/vai meditējot.
šīs ielas staigātas jau tik ilgi ka šķiet ka esmu vienā augstumā ar mājām ka esmu meitene ar vilka acīm
šīs dziesmas skandētas tik daudz ka šķiet ka es tās sarakstīju un ka pēc dziesmas beigām ieskanēsies baznīcas zvani aicinās pie galda (neaizmirsti nomazgāt rokas pirms aicina ēst)
šīs domas jau ir domātas tik ilgi ka šķiet ka ir jāmet miers
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}