veltījums/mums |
[Apr. 30th, 2011|04:16 pm] |
Toms Treibergs
Pārprastā misija I pilsēta lēnām iemieg necerēju ka tik ātri atradīšu tavu māju ir atnācis pavasaris no cita agrāka gada šķiet no deviņdesmit septītā tas cik es atceros bija labs gads II nākot pie tevis dzirdēju kā zem auto pārsegiem dīgst neredzamas vijolītes zinu ka ja gadās pārplīst riepai iespējams ieelpot to valdzinošo aromātu varbūt man tā bija par daudz jo tieši pirms grasos runāt ar tevi pilnībā aizlūst balss nākas izlikties ka klepoju un klusi lūgties lai tā atgriežas III priekš saviem gadiem par jaunu mans draugs žēlojas ka mēdz aizmigt tikai no rītiem un tad justies tukšs es tēloju viņa slepeno bralēnu un kamēr viņš aizmidzis savācu viņa zāļu trauciņus par kuriem viņš pirms tam dievojies ka tajos tikai baldrijāņu tabletes nolēmu aizvest viņu uz zoodārzu bet šobrīd viņam liekas ka es taisos viņu iepazīstināt ar kādu meiteni kuru interesē dzejnieki IV tik daudz jaunu salauztu cilvēku apkārt bet vai tad es tas vecais un veselais dažreiz gadās pat tā ka stacijas laukumā čemodānam izkrīt sāni un katrs kas iet garām var aplūkot manu apakšveļu un dažādās zeķes V tik daudz jaunu saulauztu cilvēku man apkārt saņemieties es čukstu viņu aizņemtajās ausīs citēju padomus no paša sastādītas enciklopēdijas bet viņi pārvelk savus līķautus un kļūst par tauriņiem lai atkal nomirtu un atkal varētu pārģērbties VI kad beidzot atgriežas balss protams vairs nezinu ko teikt tu ierosini uzspēlēt šahu un jau laikus dod man handikapu spēlējot bez dāmas manu apvainošanos aizsedz nakts
|
|
|