Toms Treibergs

Pārprastā misija
 
I
pilsēta lēnām iemieg
necerēju ka tik ātri
atradīšu tavu māju
ir atnācis pavasaris
no cita
agrāka gada
šķiet no deviņdesmit septītā
tas cik es atceros
bija labs gads
 
II
nākot pie tevis
dzirdēju kā zem auto pārsegiem
dīgst neredzamas vijolītes
zinu ka ja gadās pārplīst riepai
iespējams ieelpot
to valdzinošo aromātu
varbūt man tā bija par daudz
jo tieši pirms grasos runāt ar tevi
pilnībā aizlūst balss
nākas izlikties ka klepoju
un klusi lūgties
lai tā atgriežas
 
III
priekš saviem gadiem par jaunu
mans draugs žēlojas ka
mēdz aizmigt tikai no rītiem
un tad justies tukšs
es tēloju viņa slepeno bralēnu
un kamēr viņš aizmidzis
savācu viņa zāļu trauciņus
par kuriem viņš pirms tam dievojies
ka tajos tikai baldrijāņu tabletes
nolēmu aizvest viņu uz zoodārzu
bet šobrīd viņam liekas
ka es taisos viņu iepazīstināt
ar kādu meiteni
kuru interesē dzejnieki
 
IV
tik daudz jaunu
salauztu cilvēku apkārt
bet vai tad es tas vecais
un veselais
dažreiz gadās pat tā
ka stacijas laukumā
čemodānam izkrīt sāni
un katrs kas iet garām
var aplūkot manu apakšveļu
un dažādās zeķes
 
V
tik daudz jaunu
saulauztu cilvēku man apkārt
saņemieties
es čukstu viņu aizņemtajās ausīs
citēju padomus
no paša sastādītas enciklopēdijas
bet viņi pārvelk savus līķautus
un kļūst par tauriņiem
lai atkal nomirtu
un atkal varētu pārģērbties
 
VI
kad beidzot atgriežas balss
protams
vairs nezinu ko teikt
tu ierosini  uzspēlēt šahu
un jau laikus dod man handikapu
spēlējot bez dāmas
 
manu apvainošanos
aizsedz nakts