sāc ar sevi, vispirms pamēģini mīlēt sevi, tu taču arī esi cilvēks. Vai tad ne? Nevis žēlot, bet mīlēt.
jaa shii fraaze aizvien vairaak naak modee (naak valodaa)
es parast taados gadiijumos prasu a kas es esmu? un kas man sevii buutu jaamiil?
mhm, es kā reiz iedomājos atrunāt, ka šī frāze nu jau kļuvusi par banalitāti..
patiesība tādas attieksmes izveidošana ir tāds pamatpieņēmums, uz kura pamatiem tad varētu būvēt pārējo. Tas neietver sevī jautājumu - kas es esmu, kas man ir sevī jāmīl? Pozīcija ir tāda - lai kas es arī nebūtu, es sevi mīlu. Tāda beznosacījuma mīlestība. Pozīcija vispār diezgan bīstama, jo pastāv iespēja, ka var zust jebkāda paškritika, potenciālā izaugsme, turklāt arī jebkura spēcīgi agrumentēta (vispār ne obligāti) kritika var izsist no sliedēm un izraisīt sašutumu. Bet atsevišķos gadījumos, tas tomēr ir labs pamats dzīves, priekšstatu, attieksmju, stāstu sakārtošanai. Turklāt tas izslēdz to pašu savdabīgo šizofrēniju - no sērijas "viena manis daļa nepieņem kādu citu manis daļu", it kā cilvēks sastāvētu no kaut kādām daļām, kas tomēr ir mazliet apšaubāmi. Tāda cilvēka sadalīšana dāļās patiesībā ir kaut kāda teorētiska konstrukta attiecināšana uz reālo (cik nu mēs par to vispār varam runāt) cilvēku.
:) jaa drosvien, ka arii par bnalitaati to var saukt, pienjemsim ka shaada fraaze savu uzplaukumu piedziivojusi un tagad ir savaa norietaa, naaks cita un taapat vinji gribees lai tu kaut ko dari, ja ne sevi miili, tad niisti, galvenais, lai tas ir produktiivi
es neredzu taadu iipashu starpiibu starp lai kas es esmu es sevi miilu un lai kas es esmu es sevi ieiistu, taas ir tikai aareejas chaulas, kas veido attieciibas ar pasauli caur vienu vai citu pienjeemumu, bet aiz shiim chaulaam jau taapat nekaa, nav, tas noziimee, ka mees esam chaulas ar kuraam identificeejamies - vai nav skumji
jaa tas varbuut ir pamats, atskaites punkts staastiishanai, bet kaa tas ir, ja staasts saakas ar nevisai patiesu aksiomu, jo tikpat labi kaa es varu radinaat sevi miilet tikpat arii niist shii poziicja ne tikai var bet arii mainaas, izdeviigaakais laikam nav patiesaakai, bet kautkas viens nevar buut patiesaaks par citu, taa kaa principaa izejas punktam no shaada skatiijuma nav nekaadas noziimes
cilveeks varbuut arii nesastaav no daljaam :)
es teiktu ka vinjsh sastaav no idejaam ar kuraam vinjsh ir savdabiigaas attieciibaas vienas idejas varbuut pretunaa citaam bet tikpat labi ari var nebuut, tas atkariigs kaa staasts tiek staastiits
un pashaas beigaas miitiskais - es nezinu, kaut kaa jau tur tas viss ir