tu varbuut neizlasiiji zemaak, vai varbuut vispaar nelasi vai nu vienalga, bet shis posts ir iipash ar to, ka juus visi tajaa kaut ko saskatat, bet tajaa nekaa nav, tikai mehaaniska kustiiba, paarstaasts, cik vien tukshi var pateikt, tik tukshi tas ir pateikts, katram vaardi nes savu jeegu, maniem vaardiem shajaa gadiijumss jeegas nebija, kaa jau zemaak teikts, tas vairaak reprezentee nostalgiju peec nostalgijas, man personiski, bet ja jusu aptraxts ir aarpus manas teemas, tad droshi varat spriest par visu, no shii viedoklja, ko tiko paudu, pats apgalvojums, ka kaut kam nevajadzeetu vai vajadzeetu kjerties klaat atminjaa ir nejeedziigs, jo atminjaa pashaa par sevi nekaa nav, ir tikai jeegu konstrukcijas, kas detrmineeti radushaas, radiitas vatever
Atmiņā ir emocijas. Un domas ir tikai smalkāku emociju konstrukcijas. Ja vēlies mēs emocijas varam aizstāt ar nervu impulsiem ... nezinu vai mēs tās varam saukt par jēgām. Jā - varbūt, ka tad kad nervu impulsi no dažādiem receptoriem ir izveidojuši apstraktu tēlu cilvēka apziņā, tad mēs to varam saukt par jēgas konstrukciju ...
Tapēc, ka tu nesaproti lietas ko es esmu sapratis. Un tas, ko es esmu sapratis par apziņas procesiem notiekti neav nevienā filozofijas grāmatā, bet kaut kas radniecīgs varētu būt psihologu teorijās.
Bet man tie ir tikai manis paša vērojumi un izdarītie secinājumi par lietu kārtību šinī pasaulē.