priex, ka esi paraadiijies peec kaada laika kluseeshanas :)
..shajaa gadiijumaa ar tiem principiem ir taa, ka riikojoties preteeji tiem es sajuutos kaut ko upureejusi citu cilveeku labaa, cerot uz to, ka vinji spees to noveerteet, turklaat skiet ka shii sajuta man patiik no taada viedoklja, ka es speeju nokontroleet to ko man gribeet un ko negribeet, jaatziist, ka juutos taa, ka zaudeeju sevi, atsakoties no taa ko mn vajag, kas patik, kas sniedz prieku un gandariijumu, bet galvenais piepildiijumu, gribaas, lai otrs padomaa, redzot kaa es cieshu, varbuut, ka arii vinjsh speej no kaut kaa atteikties vispaariibas labaa, laikam jau ka taa nav iedarbiigaakaa metode, jo dazkaart cilveeki ir paaraak egoistiski un nespeej redzeet taalaak par savu degungalu :(
Tu laikam esi tiešām vientuļa...
Ir ļoti maz neegoistisku cilvēku, kas spēj pamanīt, ka ir nodarīts pāri. Protams, īsteni spēcīgi un nepārdomāti aizvainojumi parasti tiek identificēti un bieži cilveeks pēc tam atvainojas (visi nav nemaz tik ļauni). Bet nevērības mazais adatas dūriens pateicības gaidās atvertajai sirdij ir spēcīgs arguments garastāvokļa maiņai uz slikto pusi, tam nu es piekrītu.
:( jaa nu laikam jau esmu, vientuliiba laikam taa kaa es vinju izprotu ir dzilji iexeeja, var buut apkaart simtiem cilveeku, bet es iexeeju juutos viena, jo ir gruuti kad tu kaut ko speej redzeet, speej kaut ko sajust, kaut kamaa iedziljinaaties, bet tajaa briidii neviens no taa simta nespeej saprast kur nu veel dzilji izjust sho paardziivojumu, mana probleema ir taa ka es paaraak daudz juutu, vai vienkaarshi ljauju sajust un ljauju sev ieraudziit, bet skiet ka redzeet ir labaak nekaa pavadiit dzivi pusmiegaa, labaak pilnveertiigi sajust izciest, dazreiz smaidot, dazreiz raudot nekaa redzeet pasauli peleekaas kraasaas..
ar atvainoshanos ir taa ka taa visbiezaak ir tuksha un tad man liekas kaut tas cilveex vispaar nebuutu man naacis klaat un kaut ko teicis..