:( jaa nu laikam jau esmu, vientuliiba laikam taa kaa es vinju izprotu ir dzilji iexeeja, var buut apkaart simtiem cilveeku, bet es iexeeju juutos viena, jo ir gruuti kad tu kaut ko speej redzeet, speej kaut ko sajust, kaut kamaa iedziljinaaties, bet tajaa briidii neviens no taa simta nespeej saprast kur nu veel dzilji izjust sho paardziivojumu, mana probleema ir taa ka es paaraak daudz juutu, vai vienkaarshi ljauju sajust un ljauju sev ieraudziit, bet skiet ka redzeet ir labaak nekaa pavadiit dzivi pusmiegaa, labaak pilnveertiigi sajust izciest, dazreiz smaidot, dazreiz raudot nekaa redzeet pasauli peleekaas kraasaas..
ar atvainoshanos ir taa ka taa visbiezaak ir tuksha un tad man liekas kaut tas cilveex vispaar nebuutu man naacis klaat un kaut ko teicis..