tas ir tas, ko es visu laiku darīju - mēģināju sev ieskaidrot, ka tieši tas, ko es biju likusi sev vēlēties 3 gadus, tas man ir vajadzīgs. visu laiku esmu sapratusi, ka TIE mani mērķi būtu vairāk uz spītību balstīti - tas būtu nevis darbs, bet gan dvēseles barošana. nekad nebiju iedomājusies kas notiktu, ja man tas apniktu, un es nespētu atrast neko citu, kas apmierinātu manu iekšējo būtību. tagad es sevi mierinu ar domu, ka tas viss ir nesasniedzams, bet patiesībā esmu nobijusies no tā, kas notiktu, ja es to patiešām sasniegtu, un man vairs nebūtu uz ko tiekties. tādēļ tieši laikā, kad būtu jāsāk domāt par savu nākotni, es labāk sev uzstādu shādus viegli iegūstamus "turpmākās pusstundas plānus". lai arī gandarījuma man nav, es labāk sasniedzu ķaut ko niecīgu, nekā nesasniedzu neko.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}