Tīri statistisks novērojums: Visi man zināmie cilvēki, kurus šī tēma skar personīgi, paši ir tādi, kurus varētu vai nu aizdzīt prostitūcijā, vai kuri no tās jau ir cietuši. Neveiksminieki, citiem vārdiem. Runa nav par empātiju šoreiz un pat ne par problēmu, runa ir par spēju kopā nevis sāpināties, bet gan dziedēt sāpes!
Ja viens invalīds padara par invalīdu vēl otru, tad kāpēc ir labāk, ja visiem (iesaistītajiem) ir sliktāk? Kaut kāds kaktu egalitārisms, ibio! Visi sten un vaid, turklāt vēl piepulcē saviem lokiem citos pasīvos un slimos.