evergreen - vieni mirst, lai citi varētu dzīvot

22:56 - vieni mirst, lai citi varētu dzīvot

šodiena pagāja gandrīz kā parasti, ja atskaita faktu, ka bija jānomāc un jāsadzīvo ar iepriekšējās nakts sekām, kura beidzās sešos no rīta un paredzēja lūgumu klientam ierasties trīs stundas vēlāk. ar lielu piepūli tika pagatavota kafija, kas pēcāk atdzisa neiztukšota. klients ieradās laikā un bija jāsāk darbs. neskatoties uz traucējumiem uztverē viss ritēja visai gludi un pēc stundas viss jau bija galā. vīlusies, ka pulkstens rāda visai četri pēcpusdienā, un līdz iziešanai ir veselas divas stundas, es atsāku sevis žēlošanu. tiecība atgriezties pieredzētā vai varbūt izdomātā laimes stāvoklī pieņēmās spēkā. kā ierasts izlasīju nodaļu no kristīgas grāmatas, kas vēstīja par kalpošanu. globāls pašpalīdzības kurss - līdzdali savas sāpes, tas tev palīdzē iegūt brīvību (kas gan tā par brīvību? - runa laikam par abstraktā prāta stāvokli). tā žēlojot, ilgojoties un mīlot pati savu vēsturi nocēlu telefona klausuli, bija pienācis brīdis, sekas motivējošas. tā laiks bija piepildījis pats sevi. maskēju piesarkušās acis. katrs dzirdamais vārds grieza krūtis, 'dzīve ir skaista' iedūrās līdz nierei, kura izmisīgi pūlējās pārstrādāt simts gramus tekilas, nevar noticēt, ka tādi vārdi kādreiz būtu vēlušies arī pār manām lūpām. bet nekavēsimies, nākamā reference ir cilvēkvārdu skaidrojošā grāmata, kas tika iedāvināta tam, kas to bija vēlējies, kādam valodas levelim jābūt, lai vēlētos ielikt sevi kategorijā 'mājsaimniece' vai 'piedeva dzīvei'? vēlme visu apēst padarot par savu arvien pieņēmās spēkā, kad sākās apgrūtinājumi elpošanā iestājās relatīvs pamiers, kas veda uz samierināšanos ar fonu konstruējošajām balsīm. izklīstam. divas tabletes, Froms, un tad es iemigšu, lai rīt pienācīgi sagaidītu, to kas gaidāms.
ar cieņu
es sev