Nu ja, tieši tur jau ir pretruna, jo:
Tu teici: "varbuut tas ir laiks [...], kas ljauj pagaatnes staastus iestruktureet citaadi". Tas nozīmē, ka laiks ir pagātnes stāstu strukturēšanas cēlonis, pat ja tu ar laiku domāji nevis kaut ko ko vispārīgu, bet tikai kādu laika intervālu, teiksim, trīs mēnešus, vai no deviņiem līdz sešiem. Bet tagad tu saki, ka laiks nevar buut ceelonis.
Plašāk skatoties jau varētu teikt, ka laiks ir visu cēloņu cēlonis, jo ir taču vajadzīgs laiks, lai varētu noteikt, kas bija pirms, un kas bija pēc tam, tobiš, lai varētu vispār eksistēt cēlonība. Bet tas nav visai produktiivi.