deriigums vienmeer ir atkariigs no meerkja (ja kanta mirshanas fakts man nenes pikji tad tas tiek izsludinaats par nederiigu, vai taa)?
bet principaa saads apraksts par filzfak parasti ir aareejs, esi paskatiijies kaa tas no iekspuses izskataas?
Cik no iekšpuses? Nu iekšā es esmu bijis, C kursu vienu arī ņēmis,
kopā vienos rautos bijis ar vairākiem filosofiem.
Mans domāt, ka par filosofu tāpat kā par mākslinieku izmācīties nevar, t.i., akadēmiskās zināšanas nenodrošina talantu un dabiskas dotības.
nezinu - talanta koncepts vispaar taads visai kompliceets :)
no iekšpuses gan es nedomaaju shos formaalos apstaakljus :) bet gan driizaak pashlegjitimeejoshos staastinjus, kurus 'viina miiljotaaji' staasta, tiesa gan viena dalja patieshaam vareetu vienkaarshi miileet gvelzt un dzert, bet tici vai nee otrai daljai tas vareetu arii tikt ietverts kaadaa noteiktaa eksistences praksee un tas jau buus pavisam citaadaak, lai gan no aarpuses izskatiisies ka akadeemikjis un kaiminjs fedja, kurs 'filosofee' par savas dziives jeegu, kad ir sasniedzis noteiktas promilles buus viens un tas pats.. nu taa kautkaa :)
Bet ar nederīgām zināšanām es nedomāju kaut kādu sakaru ar naudu, bet gan tādas, kuras tikai aizņem vietu smadzenēs bez konkrēta psihologiska vai citāda labuma došanas indivīdam. Piemēram, par tiem pašiem čības rietumiem un austrumiem (nu, diezgan kaut kas uz to pusi) bezjēdzīgi muldēt vairākas stundas. Tas neko nedod ne sabiedrībai, ne cilvēcei, tikai nosit laiku un ļauj izskatīties baisi "gudram".
taksh tomeer uzstaadiiji meerkji - labums sabiedriibai, cilveecei :)
vai tad citaadi labumi nemeedz buut?
piemeeram subjektam paspietiekama bauda runaat par ciibas rietumiem :)