man, ļoti bieži, šāda tipa teksti tracina, jo muldēt ikviens māk(ne gluži ikviens, bet kam galvā ir kaut cik sajēgas) un bieži autori tiek nogānīti pilnīgi nepamatoti :/
saskata nepilnības, bailes un vēl sazin ko, bet paši nez kapēc nevar neko radīt...un parādīt kā tad tas būtu jādara.
un smieklīgi būtu tas, ja kritiķis nokritizētu kādu darbu un tam par paraugu parādītu savējo darbu...
man shitas akl tik ljoti patika, atraavumaa no kontexta par veerdinju(?) man vispaar patiik kritika, kura sakriit ar maniem(?) priexstatiem/briiza sajuutaam vai vienkaarshi tie kuriem noticu, pie pirmaas dzirdeeshanas :)