drīzāk bail no dzīves. bet no nāves tā īsti bail nav. ir apziņas nespēja pieņemt nāvi, kā stāvokli, kurā šī pati apziņa izbeidzas. citādi tik izdzīvošanas instinki vien.
ja nu apzinja nebeidzas???? bail driizaak no staavoklja, kuraa vel vareetu buut kaut kaada veida apzinja, bet nebuut kjermenis, bet tas taa tik vien kaa mentaalu staavoklju reduceeshana uz nezinaamu/nesaprotamu peecnaaviibu :)
| From: | mtc |
Date: | 28. Septembris 2004 - 11:40 |
---|
| | | (Link) |
|
es atkal no nāves nekad neesmu baidījies, man tā šķiet kā atbrīvošana no visām problēmām un no veca funkcionēt nespējoša ķermeņa pēc gadiem 50:)
jaa jaa kristiigais ideaals - peec naaves gaida paradiize, as nu kuram kas nu kuram...
| From: | mtc |
Date: | 30. Septembris 2004 - 09:20 |
---|
| | | (Link) |
|
atkal jau man piekasies :),šaja jautājumā mans uzskats nu galīgi nav kristīgs, vairāk esmu ietekmējies no austrumu domāšanas veida, par ķermeni kā vecu mēteli utt.
galbenais, ka tev ir uzskati, ir buutiiba, var turpinaat taadaa garaa existet :)
| From: | mtc |
Date: | 30. Septembris 2004 - 14:14 |
---|
| | | (Link) |
|
kapēc tad uzreiz eksistēt? nevis eksistēt, bet pilnvērtīgi dzīvot...
tu man piedod, bet es neredzu atskjiribas starp shiem jeedzieniem..
beidzas.
nav gadījies vēl redzēt apziņu bez dzīva ķermeņa. dzīvu ķermeni bez apziņas gan. vieni vienīgi elektriski impulsi nervu šunās tas viss vien ir.
jaa.. bet shaubas nebeidzas