kaads cits man reiz teica, ka, ja vienkaarsh cilveex atsakaas pienjemt dazaadus uzskatus, tad tas ir normaali, bet ja filosofs nespeej ietureet konkreetu viedoklju sisteemu, tas ir beediigi, es nesinu un cerams arii nekad neuzzinaashu, kaa speet izveerteet lietas notikumus, kaa izveeleeties pareizaako, atbilstoshaako, labaako, eetiskaako esteetiskaako utc, man jau skjiet, ka to var tikai indiviids, kursh sevi kautkaa jau ir apraxtiijis, pienjeemis kaadu noteiktu aksiomu, kurai tic un izejot no kuras var veidot arii principiaalus veertiibspriedumus, atskjirties nav pashmeerkjis, nebuut tik glupam kaa citi, kas identificee sevi ar visaadaam subkultuuraam, kas arii ir tikai kaads noteikts sociaals slaanis, indiviidi, kas viens peec otra atkaarto tukshas fraazes, reti kad piepildot taas ar saturu, ja neesi te esi citur, varas attiecibas ievelk un jaaspeelee vienas vai citas lomas, lai buutu, citaadaak jau tevis nemaz nav...nezinu...
| From: | zyto |
Date: | 10. Septembris 2004 - 17:39 |
---|
| | | (Link) |
|
Samērā labi par identificēšanos aprakstīts Enkharts Tolle "Tagadnes spēks", nu bet priekš manis vēl par agru... Es vēl neēsmu gatavs arī saplūst ar visumu un daudzi no jums arī... nezinu kā tu, bet es neieteiktu pāragri domāt par vienotību, ja nav vēl reāla iespēja to izjust... Es vienotību izmantoju tikai reti kritiskos gadījumos, tā kā kristieši vēršās pie "Dieva"...