| |
[Feb. 11th, 2010|10:06 am] |
-Un kāpēc īsti es slimoju? (retoriski un nepārprotami)
-Vai tad vasarā Tu neatpūties? (darba kolēga)
-Ko nu! - es jau neesmu nekāds saules zaķēns! LOL (atkal pie sevis apvīļāju nepasakāmo) |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2010|10:03 am] |
|
es jau nevarēju ļaut sev nogrimt ledainās Dagavas dibenā ar visu savu noslēpumu, tāpēc nokavēju darbu un gandrīz jūtos kā otreiz piedzimis :) |
|
|
| filmas |
[Jan. 26th, 2010|12:51 am] |
Amarcord
Ultimo Tango a Parigi
Himmel ueber Berlin
Angel-A
Saint-Cyr
Antoinette
La dolce vita
8 1/2
Mysterous skin
The English Patient
Umberto D.
Teorema
Velvet goldmine
The Sheltering Sky
les 400 coups
das Kabinett des Doktor Kaligari
Stalker |
|
|
| L'existentialisme est un humanisme |
[Jan. 18th, 2010|02:25 am] |
|
tas tā iracionāli, tāpēc var nepievērst uzmanību - mani mazliet saviļņoja fakts, ka S.Kirkegoram Kopenhāgenā ir uzcelts piemineklītis. Tas notika jau sen , bet tik un tā, viņam, kas līdzīgi kā Kamī kungs ne nu no tramvaja, bet tautas tika notriekts gar zemi un līdz nāvei. Un eksistenciālisms, kā izrādās, ir humānisms. vai, labāk teikt, absurds. bet nē, nekāds absurds. te es nonācu pretrunā ar faktiem. cienīga cilvēku eksistences krīzes paudēja nāve. eksistence ir pretrunīga un pieder tikai sev. |
|
|
| .. |
[Jan. 17th, 2010|11:39 pm] |
ai, šodien atkal gribas mazliet nomirt.
(bet Sigulda un Ādaži bija tāds eksistenciāls mini orgasms, ka nu jā...redzams no pirmā teikuma)
un šī vakara vannā, pat ne nomirt, vēl labāk- uzcelt telti un apmesties tur uz dzīvi |
|
|
| |
[Jan. 16th, 2010|08:19 pm] |
|
"draudzību veido kopīgs sapnis. augstākā mīlestības forma - agape." |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2010|10:28 am] |
|
Smilšu vīrs runājot tiešā vīru valodā bija cērtams. Ne jau viņš viens pats tāds jauniņš un sprigans. Vispār bija tāda sajūta, ka esmu atnācis ne jau uz nopietnu kultūras pasākumu, bet kādu pāraugušo jaunekļu frivoliem pavasara sagaidīšanas saturnālijiem. gaisā virmo Botičelli ziedu virtenes, dekoratīvie jūras vilnīši. visi tādi jautri un glauni. Bet Mūzika, protams, patika vislabāk, tāpēc rakstu ar lieliem burtiem. un tad vēl tipāži - puisītis, lellīte un dvīņmāsiņas, kas saģērbtas gluži kā Stenlija "The Shining". |
|
|
| Burvis |
[Jan. 13th, 2010|06:36 pm] |
| [ | dazzle |
| | The Fall - The Mixer | ] |
Lasu pārauguša jaunekļa romānu par jaunību, un joprojām domāju, ka visizcilākie šīs kategorijas pārstāvji ir Stefans un Stefānija (nelāgā kārtā uzreiz asociējas ar nikno dāmu no Hameleonu rotaļām) no The Science of Sleep. bet es, protams, tūlīt aiz viņiem.;) man arī sāk likties, ka es tiešām sāku pievilt cilvēku cerības, un man regulāri sapņos vai pusnomoda nemaņā ir sajūta, ka manas rokas ir pietūkušas līdzīgi kā Stefanam darbojoties pie kopmašīnas. |
|
|
| |
[Jan. 7th, 2010|05:34 pm] |
|
..un vispār beidzamās dienās, kas tā jau pārpilnas sesijas priekiem, pirms gulētiešanas paņemu rokās Nīčes "Antikristu", ērti atguļos uz spilveniem, bet man neapnīk un es gribu vēl un vēl lasīt, un arī miegs nenāk. Tikai sapņi tādi jocīgi no rītiem. |
|
|
| |
[Jan. 5th, 2010|11:47 am] |
|
sapņoju par skābētiem gurķīšiem, kurus varēja lasīt kā sēnes no zemes. |
|
|
| |
[Jan. 5th, 2010|01:01 am] |
|
The Royal Family & the Poor - Restrained in the Moment |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2010|11:27 pm] |
Un ko lai es rīt atbildu Kognitīvās lingvistikas granddāmām?
ka viņām nav ko darīt un tāpēc arī man būtu jādomā, ka man nav ko darīt?
paldies, man tikko viens granddraugs pačukstēja, ka "Debesīs visi mākoņi savās vietās, nav vētras, nav sala." un arī uz zemes it kā nevajadzētu būt nemieram. |
|
|
| slāpītes |
[Jan. 2nd, 2010|12:22 am] |
Ak, ko gan es nepārdotu, lai tiktu pie vienas veldzējošas coca-cola's glāzes!
pārfrāzējot Haines kungu, gribētos teikt:
"Tu, garais enģel Gabriēl,
Steidz izpildīt ko teikšu,
Un manu draugu koka kolu
Nes šurp pie manis steigšus"
a citādāk es izdomāju ēst saldētas dzērvenes, jo mans enģelis D., būsim objektīvi, un tur man pats Dievs piekritīs, tomēr atrodas tālāk par debesīm, lai liegtu man krišanu šajā grēkā. |
|
|
| 1.01.2010. |
[Jan. 1st, 2010|04:24 pm] |
Labrīt!
Šodien ir pohuj par pohām. viss,tagad mēnesi no vietas ņe kapeļki. bija giga mega sapņu aglomerācijas, no vecā un svaigā maz pa drusciņai. tad vēl visu laiku aiz durvīm notika nemiers. bet es pats beidzot zinu, ko nozīmē ziema Izslandē vai Grenlandē. Tu vnk pamosties ar tumsu un ej gulēt ar tumsu. Tumsa tumsa tumsa. toties kāds šorīt 6 bija sniegs un cik lielisks bija Lienes ģimenes suns. Nebija runa ne par kādām vilka balsīm, tikai par to, ka viņam ir ķēde, savs diapazons, bet tik un tā visskumjākās acis. |
|
|
| xx |
[Dec. 31st, 2009|05:51 pm] |
No visa gada dienām visbesīgākā noteikti ir šī diena. Neesmu spējīgs noapaļoties uz kaut ko konkrētu un ja šie svētki būtu kalendārā atzīmēti kā trīsdiennieksvētki,tad paredzu, ka izšauto zalvju skaits nespētu mēroties spēkiem ar liekuma sajūtu pakrūtē un vispārēju apdullumu. Nu tā, bet ja šis gads pastieptu kāri savu lūdzēja roku,lai ar to norēķinos, būtu spiests būt devīgs. ar vieglu prātu, protams,protams. Līdzīgi kā esot ārzemēs, man pazustu mēra sajūta un es dotu un dotu,it kā tā nebūtu mana pateicība.
Vispār jau gads tā pa īstam uzņema apgriezienus tikai pavasarī. Depresīva pilsēta tā Berlīne. Izglāba labi daudz saldumi un ik piekdienas pasēdēšana kaut kur centra parkā ar skatu uz dīķi. Hitlera Olimpiskais stadions, Teufelberg, Wildschweine un lētais franču sidrs bija labākās ārpusdienaskārtības garīgās atveldzes.
Nu bet par laiku pēc Berlīnes. par to tikai labu vai neko. vairāk kā jebkad svaigi spiestu sajūtu gammu,latentas, bet nupat jau uzmodinātas godbijības pret cilvēkiem, kuri to, protams, jau sen bija pelnījuši. Pie šī uzskaitījuma var minēt citas kategorijas ieguvumus. Literārajā pasaulē tā nu sanācis, ka apgūts (gandrīz) no A līdz Z Hesse un Kamī, mazliet labāk ielasījos poētu pasaulē (galvenokārt Bodlērs Lieliskais) un vēl pa drusciņai no pārējiem stāriem. "Doriana Greja ģīmetne" un "Burvis" - kauns jau, bet joprojām neesmu izlasījis. Par mūziku viss skaidrs, bet kas man šogad iekoda skatīties, dažbrīd fanātiski mēmo kino un protams, neorelismo italiano un Stanley Kubrick, to neviena muša nepateiks.
Mans norēķins tā kā būtu galā. Sanācis tāds statistikai pataicīgs gads, lai gan Veņička savulaik jau aprādīja, ka nav būtiski pēc kādas mērauklas vadās zīmējot līknes... Valstij līst kā pakalniem, man kā sirdsapziņa liek.. Statistika taču ir tikai meli. |
|
|
| gada mūzikas pasaules tops |
[Dec. 31st, 2009|01:08 pm] |
1.Gada sirsnīgākais gabaliņš: Fleet foxes - White Winter Hymnal
2.Gada nonstopa hits: The Kills - Tape song un Warpaint - Beetles
3.Labākā grupa: Dead Can Dance
4.Gada sapņu gabaliņš: DCD - The Carnival is over (eternaly the best)
5.Gada atklājums: warpaint, The Kills, Slowdive, The Dresden Dolls, M83 ...
6.Gada fona mūzika: Robin Guthrie (Mysterious skin)
7.Gada vilšanās: Placebo un Sigur Ros (par pirmo to var teikt daļēji, jo koncerts iepreicināja, bet otra - pēc Vācijas vairs nespēju garīgi sagremot)
8.Atgriešanās: Massive Attack
9.Uz urrā/Party music Nr.1: Velvet Underground & Nico
10.Film soundtrack: Donnie Darko
11.Gada pašmāju vērtība: Dzeltenie pastnieki
12.Nemirstīgas vērtības: Bauhaus, Siouxsie & the Banshees, Cocteau Twins (arī šajā sadaļā bez izmaiņām) |
|
|
| ... |
[Dec. 31st, 2009|02:28 am] |
| [ | dazzle |
| | DCD - The Carnival is over | ] |
Man ir vēlams tikai viens: mīliet un cieniet viens otru. |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2009|12:12 am] |
Spriežot pēc tā kā šovakar darbojās mans dators, varu gandrīz ar simstprocentīgu garantiju solīt, ka vismaz mēnesi man nespīd komfortabla zvaigžnota padebess ar draugiem.lv sniegotas ainas vidū. Tā lūk. Bet arī uz visām šīm nebūšanām nolūkojoties ar retinātu ironijas smaidu, man jāsaka, ka visā visumā pēdējo laiku visai labi raksturo šī pati diena. Ja šorīt pēc pirmās cigaretes es domāju, ka varētu noasarot un noģībt pie atvērta loga, lai vēlāk pēc pieciem mani kāds darba cilvēks savāķītu nabagu zili zaļu apsnigušu un viscaur mitru pie atvērta loga, tad vakarā kātojot kā tāds jāntārpiņš gar centrālajām šosē, domāju, ka mana nāve nebūtu traģikas apzīmogota, ja mani pēkšņi notriektu kāds sānslīdes upuris. Liekas, ka visvieglāk ir būt nejaušības upurim. Es vispār dodu priekšroku svaigi spiestiem mirkļiem. Kolekcionēju sajūtu gammas,kas rīmējas kopā ar pārīti notikumu vai cigarešu dūmu. Pārējo mana galva vnk nepatur jeb savlaicīgi atslēdz manus maņu orgānus, lai nepiespiestu mani kļūt par Džonu Malkoviču. |
|
|