| |
[Dec. 26th, 2009|04:39 pm] |
Ikšķilē. daudz daudz pelmeņi un KING's partijas. |
|
|
| |
[Dec. 24th, 2009|01:13 pm] |
Katru gad'no jauna man ar nelielu nožēlas devu ir sev jāatzīst, ka mana Z.svētku sajūta izplēn rūpestos par savu senilitāti. tā piemēram šogad galvenais pavadmotīvs reti sniegotajai Z.svētku ainavai aiz loga ir nevis rūpes par dāvaniņu iesaiņošanas problēmām, bet tās krūzītes Ilgu ciemā, kas nemanot ieguvušas īstos apmērus. No "I(sirsniņa)tea" krūzītes varēt padzerties mazi rūķīši, bet ne jau es... Man tā likās kā neapstrīdamākā liecība, ka nu es beidzot esmu iesvaidīts īsto lietu un patiesību pasaulē.
P.S. skatos Coca-Cola Z.svētku tv reklāmas rullīšus. |
|
|
| A.Bergmanis |
[Dec. 20th, 2009|06:30 pm] |
|
Miris dzejnieks un bohēmists Andris Bergmanis. Liktenīgās dienas vakarā man gadījās vispirms redzēt vienu no viņa bijušajām dzīvesbiedrēm un vēlāk pašu Andri. Viņš izlikās tāds apmaldījies. Lūkojās saprast, cik rāda laikrādis, kas atrodas uz Z.A.Meierovica un Valdemāra ielas stūra un liekas ir ieciklējies, lai kāds kā Andris, nosalstošs un pasirms, iespējams pēdējo reizi paskatītos uz apstājušos laiku. Diezin vai viņš bija apcerīgā noskaņojumā, bija taču jāsteidzas uz tipogrāfijas "Preses Nams" slēgšanas pasākumu! Kas vēl? - nu jā,lai Tev mūžīgi negaistoša bohēma. |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2009|12:38 pm] |
|
Es jau neesmu kūdītājs, bet domājošiem cilvēkiem kā pilnīgi izlasāmu vielu es iesaku interviju ar angļu vēsturnieku N.Davies pēdējā RL numurā. |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2009|03:53 pm] |
|
Jau atkal Dostojevskis...būs jālasa. |
|
|
| |
[Nov. 19th, 2009|11:58 am] |
|
viss, kas atlicis, no nu jau pazaudētās vakardienas gaitu hronikas: "no Baha fūgām viņiem nāca virsū melnie" |
|
|
| |
[Nov. 18th, 2009|06:27 pm] |
| [ | dazzle |
| | Black Crow King | ] |
Tā kā es uz to visu šodien nespēju noskatīties ar nekristisku aci, tad es klausos tikai Keivu. Pilna plejliste ar Keivu.
("God help and protect us. We are too young to reign." Kurš to teica?) |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2009|12:03 am] |
|
Dikti vajadzētu šodien tikt līdzi Nīčem uz nihilisma valstību. Dostojevskis, čuč čuč vēl nepiebeigts, bet kārtējo reizi neliek sevī vilties, viņš ir dižgars par excellance un izrādās pie tam vēl radniecīgs Nīčem, tādā ziņā, ka Dostojevskis pateica: "Viss ir atļauts". Nīče vāciskā mazismā sirdīgāk piebalsoja: "Dievs ir miris". Tas pēdējais vāciskais gars laikam vairāk bija apsēdis tā laika dekadentisko Eiropu, tāpēc arī labāk iedzīvojies. |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2009|01:53 am] |
Ceļš no Dumpīgā cilvēka vienmēr ved pie Nīčes vārdiem:" Dievs ir miris". Bet par to vēlāk. Vispirms ir jānobriest domai, ka kopš Kaina Dievs cilvēkiem ir bijis lieks. Ko mēs no tā secinām? - nebijs kristietības, nebūtu nekādu bēdu. Tas tā vulgāri, bet tā sanāk, ka vienu dienu Dievs nāca un noskauda visus pārējos dieviņus, kas pieļāva, ka cilvēka spēju robežās ir burtiski līdz debesīm kāpjošas karjeras iespējas. Bet ja viņš tā - noskauda - "nekas cilvēcīgs man nav svešs" garā, tad kādas gara maizes, lai pienes viņa tēls un līdzība?! Te ir runa par atgriezenisku procesu, kurā vārdi "tev nebūs.." iesēj cilvēkā apziņu par to, kāda potenciāla grēkāža loma viņam ir ierādīta zem šīs saules. Līdz ar to neatgriezeniski var tikt apstrīdēti jebkuri Bībelē aprakstītie Dieva labie Ēdenes nodomi, proti, ka cilvēks sākumā bija bez grēka. Protams, ka nebija bez grēka, sacelšanās bija tikpat aktuāla kā paralizējošais paradīzes gaiss un čūska, tikai tāda hronoloģiski novēlojusies metafora cilvēkā mītošam nemiera garam, kas gribēja sacīt: "es negribēju kā sliktāk mums abiem, bet diemžēl Tu pats uzprasījies, jo neticēji man kā savam labas gribas darbam jau sākumā." Tieši tāpēc es pieļauju domu, ka šī nav labākā no pasaulēm, kurā mēs dzīvojam, jo cilvēkam ir dota atziņa par viņa nepilnīgumu. Mirušajiem nav jākliedz no kapa malas uz debesīm, lai parasts mirstīgais aizdomātos vaicāt: kā var apstrīdēt mūsu vēlmi pēc nevainīgas bērna prāta saglabāšanas mūža garumā? Vai tad nav tā, ka liels cilvēks ilgojas pēc zilām debesīm un zaļas zāles, un mūža nogalē nebeidzami ilgojas atgreizties tajā mātišķajā pirmsākumā, kur nebija sāpju. Galu galā, ar ko svešādu mēs tiekam kārdināti, kad mums saka, lai kļūstam kā bērni?!
(lai es galīgi nenokaitinātu kādu vārdā nenosaucamo, kurš varētu rūpēties par manu nakts mieru, nobeigumā teikšu samierinošus vārdus: " Deo volo!", Dievs tā grib)
(all rights reserved :) ) |
|
|
| |
[Nov. 15th, 2009|06:50 pm] |
"Pa dienu mēs pātagojam likteni kā barbari, bet naktī mēs kļūstam par cienīgiem grieķiem.
Ja grieķi būtu iedomājušies cilvēka dvēseles sardzē nostādīt enģeli, tad nebūtu radusies kristietība un no tās izrietošā katastrofālā nojausma par Dieva nāvi. grieķiem pietrūka tikai mazliet, lai cilvēkus padarītu laimīgus uz mūžiem - enģeļa koncepts kā vidutājpatiesība, kas slēgtu derību starp prātu mīlošo cilvēku un paklausību pieprasošo Dievu. Cik man ir bijusi saskare ar eņģeļiem un viņu vietu pasaules kārtībā, man ir radusies pārliecība, ka savos spriedumos viņi dažkārt mēdz būt cilvēkmīlošāki un patstāvīgāki par Dievu."
(all rights reserved :) ) |
|
|
| Dumpīgais cilvēks |
[Nov. 15th, 2009|02:37 am] |
Ziniet, es aizrāvos ne mazākā mērā kā nododoties Celma lasījumiem vannā. (tad jau laikam būšu izārstēts vai arī Kamī ir tik lielisks) gandrīz jau vienā vakarā pārspēju savu 4 gadus atpakaļ iespēto maksimumu. Kas to lai zina - ja šodien notiktu metafiziskā revolūcija (pēc 1789. vergu sacelšanās iespējamīga gandrīz ir izsmelta), tad iespējams, grāmatu izlasītu vienā dienā, manu smadzeņu darbības kapacitāte revolucionāri eskalētu, vēl pāris kritiski mēneši un latviešiem pašiem būtu savs manifests. (.. ja mēs pieturamies pie domas, ka es varētu būt vietējās partijas Rozenbergs un K. būtu Gēbelss, un otrs - pavisam noteikti revolucionārā mūza no manis prasītu tādu ziedošanās pakāpi kāda bija novērojama pie Šopenhauera - nekādus romānus) |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2009|10:27 pm] |
|
Ļoti prasās apkrauties ar kaut ko sirdij tuvu un jūtamu. |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2009|04:29 am] |
|
Les Miserables. |
|
|
| |
[Nov. 13th, 2009|01:20 am] |
|
Svētīgi tomēr, ka es šodien neaizgāju uz darbu, kas man atkal liek pārliecināties par to, ka viss notiek uz labu. Tā vietā es biju vannā, lasīju Celmu, neēdu brokastis, bet samaksāju 60 saņus par autobusa biļetīti, biju uz divām ar pusi lekcijām un gāju uz postlemonu, kur es negaidīju sastapt Jāni T. Bet, protams, ka viņš bija tur un no prof. Celma lasījumiem alus atmosfērā nekas nesanāca. Atkal runājām par mūziku un sastaptu anģļu viesu kompānijā varēju palepotieas ar jauniepazītu grupu nosaukumiem. Protams, ka es sevi mānīju, jo būtībā jau es biju tikai fons briestošajai vēlmei atkal atdot velnam to, kas viņam pienākas. Tā kā iedzeršana bija uz goda un līdsieši arī bija tā nekas. Jānis T. pasteidzās pirmais, es paliku pēdējais. Anglis bija galīgā bērna prātā, visu laiku runāja par weed un to cik lētas šejieniešu cigaretes, bet man bija jādomā (metaforiski pārtulkojot) par to,ka zeme ielūzt zem kājām. |
|
|
| Svecīšu vakars. |
[Nov. 11th, 2009|11:11 pm] |
|
Domāju, ka Celms jaatliek uz citu vakaru. Tikko pīpēju pie atklātas Rīgas panorāmas un ievēroju gaismiņu tepiķi zem Rīgas pils apjoma un sapratu, ka laikam ir pienākusi mana pirmā reize iet un nolikt arī savu svecīti par mūsu senčiem. Cerams, ka es paspēšu, pirms vēl pēdējā svecīte būs paspējusi nodziest. Nē, viņa nepaspēs, jo sliktākā gadījumā manējā būs pēdējā, kuru es redzēšu nodziestam. tad nu es eju. |
|
|
| Spasibo |
[Nov. 10th, 2009|06:03 pm] |
| [ | sunset blvd |
| |  plasibo, hell yeah | ] |
| [ | dazzle |
| | enigmātiska griba | ] |
Biļetīte un kompanjons uz Plasibo tā kā būtu, tagad beidzamais laiks sasparoties un noklausīties viņu pēdējo albumu...vispār jau pats vairs nesaprotu, cik albumi man būtu jānoklausās. Sleeping with ghosts būtu tāds kā atskaites punkts. |
|
|
| pagātnes paliekas |
[Nov. 10th, 2009|12:25 am] |
| [ | dazzle |
| | Dzeltenie Pastnieki | ] |
Tagad iegrimu absolūtā nokdaunā, atkal ne jau Bodlērs pie vainas, bet visu gadsimtu labākais gabals mūzikas pasaulē: Dzeltenie Pastnieki - "Latīņu maiznieki". tas ir vnk psc!!!
Neizsmeļama laikmeta bērnu grēksūdze, kaut kas līdzīgs Misē: "Kad jaunekļi ieminējās par slavu, viņiem atbildēja: " Kļūstiet mūki!" Kad viņi runāja par godkāri, viņiem teica: " Kļūstiet mūki!" - par cerībām, mīlestību, spēku un dzīvību: "Kļūstiet mūki!""
un kaut kur uz beigām uzaug un novīst nākotnes augs. |
|
|
| Sapnis |
[Nov. 9th, 2009|12:37 pm] |
Un vēl kāds nieciņš no atmiņu krāj(v)umiem. šorīt atkal skatījos sapni. esmu novērojis, ka sapņi vareni sasparojas tieši pēc modinātāja zvana, kaut kas jau laikam ir tājā "nu vēl mazlietiņ, vēl piecas mjinūtes" miegā.
Pēc idejas es laikam atrados skolā, bija klases vakars, kurā sanāca manas vidusskolas audzinātājas mīļā klase. Likās, ka visiem ir izdevušās dzīves, meitenēm jauna tualete,kuru nav kauns izrādīt, zēniem BMW vai arī gredzeni uz pirkstiem. Bija tāda pamestības sajūta, nevarēju saprast viņiem vai man ir vairāk vienalga, kas notiek otra galvā. Sāku sevi laikam šaustīt par to, ka man ir izdevies tikai smaržu flakoniņš...Bet tad es ievēroju savas audzinātājas dekoltē, no kura spraucās laukā akurātas, apaļas un ļoti uzrunājošas formas, likās diezgan piebriedušas, tāpēc diezgan tieši uzvaicāju: "vai jūs gaidat savu ceturto?" Izskatījās, ka mans jautājums viņu krietni samulsinājis, viņa tā kā noliecās sāņis un atbildēja, ka nav viss stāvoklī un tad vēl kāds pieliecās pie manis kā Pēteris vai Jūdass no "Sv.Vakarēdiena" un vaicāja pie auss, vai tad skolotājai ir jau trīs bērni.
un takal atmiņas ievilkušās smieklīgā gultnē. sāku justies tā kā neerti. |
|
|
| Valujevs un citi krievi |
[Nov. 9th, 2009|12:16 pm] |
|
Diezgan smieklīgi jau, ka slavenais krievu bokseris Valujevs, kurš tagad pazaudēja savu čempiona godu citam no koka tikko nokāpušam, man atmiņā ataust kā ratiņu stūmējs vienā no Berlīnes Kaiser's veikaliņiem, kurā pirms vairākiem mēnešiem es mīlēju iepirkties. Un tur es kārtējo reizi pārliecinājos par krievu plašo dvēseli - daži vietējie krievu jaunieši (bet varbūt tie bija Latvijas krievi?) pieskrēja klāt šim milzim un bezmaz uzsauca: ei, patsan, možna s taboj sņimatsa? Un viņi bija tādi patiesi apmierināti un smaidīgi, lai gan viņi bija krievi un Krievijā taču mušī nost visus demokrātus... |
|
|
| |
[Nov. 8th, 2009|10:59 pm] |
Runājot par cīgām, es ar lepnumu varu paziņot pārējiem saviem cīņu biedriem, arī tiem, kas neveiksmīgi cenšas pārmeklēt vecus končiku krājumus vai uzdoties par ārzemnieku, ka jūs būtu laimīgākie nestrādājošie - studenti- smēkētāji , ja jums būtu manas iekšas. Kopš atkal esmu pārgājis uz tinamo mantiņu, vairāk par trim dienā es fizioloģiski un emocionāli nespēju pieveikt...gaisā izkaisītas kārtējās mehāniskā apelsīna traumas daļiņas.
it kā jau sanāk, ka dzīves kvalitāte ar šo visu aug... vai arī tikai man vienam liekas, ka tas nevar būt nekas vairāk kā klusa revolūcija tās pašas veselības bojāšanas virzienā.
(Attiecībā pret apzinātiem grēka darbiem laikam vispār atteikties no prāta darbības, jo nekas neder par attaisnojumu. Un tas, ka vācu cigarešu paciņās ir tikai 17 cigaretes, arī nav nekāda pretim nākšana nabaga noželojamajam, tikai sava veida pozitīvā diskriminācija - Tu tipa arī esi mūsējais, jo piemeti ar savu naudiņu dūmu atlaides filtram, kas izflirtēs visus no tavas mutes ārā izmestos dūmus) |
|
|