nezinu, vai palīdzēs (varbūt esi jau to izmēģinājusi, bet tomēr), bet var mēģināt šādi - atdali sevi no tām melnajām domām utt. proti, parasti mēs sakām 'esmu dusmīgs/skumjš' utml, kas angliski (angliski tāpēc, ka tad labāk var domu redzēt un saprast) sanāktu i am angry/sad etc, proti, pats cilvēks sevi tā kā personificē ar dusmām, skumjām un visu pārējo. sanāk, ka 'es esmu dusmas' nevis 'man ir dusmas'. kaut kā jāmēģina sev iestāstīt otrais variants, lai saprastu, ka dusmas ir tikai tāda blakusparādība, ko var aizslaucīt prom, kas nav daļa paša. (dusmas, protams, tikai kā ilustratīvs piemērs) man stāstīja, ka tas esot pirmais solis - saprast, ka sliktās sajūtas nav daļa manis, un pēc tam jau kaut kā galā var tikt. :)) starp citu, darbojas. grūti ir, bet darbojas.
proti, parasti mēs sakām 'esmu dusmīgs/skumjš' utml, kas angliski (angliski tāpēc, ka tad labāk var domu redzēt un saprast) sanāktu i am angry/sad etc, proti, pats cilvēks sevi tā kā personificē ar dusmām, skumjām un visu pārējo. sanāk, ka 'es esmu dusmas' nevis 'man ir dusmas'. kaut kā jāmēģina sev iestāstīt otrais variants, lai saprastu, ka dusmas ir tikai tāda blakusparādība, ko var aizslaucīt prom, kas nav daļa paša. (dusmas, protams, tikai kā ilustratīvs piemērs)
man stāstīja, ka tas esot pirmais solis - saprast, ka sliktās sajūtas nav daļa manis, un pēc tam jau kaut kā galā var tikt. :))
starp citu, darbojas. grūti ir, bet darbojas.
Pamēģināšu...
Nekas cits jau neatliek, jo karā ar sevi jau visi līdzekļi labi :)