pilnīgi nieki

Mīlestība tāpat vien nebeidzas. Tā ir pārāk viegla, bet iekāre smaga. /Korhonens, R. "Ārstu romāns"/

Man nepatīk patikt tiem, kuri man nepatīk. Mani tas kaitina.

Every now and then
I get a little bit nervous
That the best of all the years have gone by

Jaunajā darbā viss viss smird pēc nikotīna. Es katru vakaru mājās sēžu kā sapīpējusies un pīkstu.

Kas ar to LR1 noticis. Tāda sajūta, ka tur ir vienas vienīgas sporta ziņas. Viss pārējais gan man ļoti patīk. Nu vēl izņemot par zvēriņiem svētdienas brokastu laikā - tas nemaz nemaz nemaz neiet kopā. Par zvēriņiem varētu vēlāk.

Vidvuds pa radio stāsta tādu: "nu, ko vīrieši ārā dara, kad iziet - bāž.. jā... un met. met un bāž."

Pa īstam!

I'm so hollow, baby, I'm so hollow.
I'm so, I'm so, I'm so hollow.
I'm so hollow, baby, I'm so hollow.
I'm so, I'm so, I'm so hollow.

Es ar sajūsmu foreva mainu tv3 pret video nomu un foxlife

Esmu bijusi visos ! The 6 Best Piazzas in Italy http://shar.es/Bc9AF via @travelculture

Vakar astoņgadīgais bērns stāstīja stāstu. Es pa īstam klausījos mazliet izklaidīgi, bet arī ne tā, ka nedzirdētu. Pēc tam viņa teica, ka zina, ka viņas stāsti dažiem var būt garlaicīgi. Viņai ik pa laikam sanākot tā, ka viņa stāsta garlaicīgus stāstus, kas citiem nevar būt interesanti. Tad es prasīju piemērus - kādi tad tie ir. Pirmais piemērs bija tas, ko es knapi klausījos. Godīgi teicu, ka pārāk garlaicīgi tas nebija. Pēc brītiņa viņa vēl vienu teicu, ka tikko esot bijis garlaicīgais. Es pierakstu to, jo tas mani pārsteidza, jo es pirmoreiz dzirdēju, ka viņa nopietni vērtē savu darbību. Man prātā nevarētu ienākt, ka tāds sīkais pēc tam apcer/aptver/izdomā, ka viņa stāsts bijis garlaicīgs.

Live for the now, man—the happy memories will make you miss what you had, and the bad memories will just piss you off. Live for the now.

Es esmu tik priecīga, ka ir rīts. Tas, kas darās galvā nomoda naktī, ir neaptverami.

Šodien es atjaunošu robežas. Es beigšu rūpēties par citu cilvēku jūtām un tā vietā parūpēšos par sevām. Es atļaušu sev parūpēties par sevi, apzinoties, ka tas ir labākais, ko varu izdarīt sev un citiem.

Man liekas, ka tas, ar kādām izmisīgām pūlēm, iepirkšanās pavēlnieces 3 stundu laikā ar diezgan pieklājīgu naudas summu uz rokām nespēj neko atrast, ko pirkt galleria riga, skaidri parāda, ka uz to veikalu patiešām iepirkties iet nevajag.

Es neciešu rakstīt vēstules sev un tad saņemt vēlāk. Kas tā par murgainu ideju. Saņemt un aptvert - nekas nemainās.

Just keep killing time.

Tu man tik ļoti pietrūksti.

Tu kādreiz gribēsi zināt, kāda pa īstam bija sajūta, kad aizgāji? Diez vai. Bet zini, tas ir līdzīgi, kā svarus cilāt - kamēr cilā, rodas sajūta, o, es varu (iztikt bez tevis vēsi), kad atlaiž - viss smeldz un gribas mieru (sasodīts, beidz būt prom). Short term varonība ir tās sajūtas, ka it kā tik ļoti betterof esmu vienatā, un longterm sāpība - kāpēc, kāpēc, kāpēc tu aizgāji.

4 kg par daudz
Blusu sakosta
Nolūzis kājas īkšķa nags, sāp
Nesaprotos, nesarunājos un esmu pazaudējusi viņu
Diplomdarbs y ass mīnusos
Neprātīgi gribas, lai viņš man būtu
Vislaiku liekas, ka smirdu pēc suņiem
Esmu veca
Esmu zilumaina no hulahūpa

"Kad abi tērzēja, vecāmāte jautāja: "Vai tu dzirdi, ko es saku, Vels?" Un viņš attrauca: "Dzirdu!", tas nozīmēja: "Es saprotu." Viņiem abiem mīlestība un saprašanās bija viens un tas pats, Vecāmāte sacīja, ka neesot iespējams mīlēt to, ko nesaproti, - nedz cilvēkus, nedz arī Dievu."

/Mazā koka izglītība/