...
« previous entry | next entry »
May. 22nd, 2005 | 09:31 pm
bija burvīgi.
tā dziesma ... ziedošs ķiršu koks.... maaiiga bitte.. duma ir. pilns pilns tas koks ar bitēm, lapsenēm, kamenēm un ja ir vēl kāds, kas zum, tad arī ar tiem... nu kāda tur mīlestības metafora. tirgus.
pavasara saule lipīga ir uz bālo ādu.
tik daudz putniem ir pavasarī ko teikt. un visi reizē - katrs no savas debesu puses. dzeguze no lejas gravas krūmiem. grieze pa perimetru - katrā brīdī no citas puses. strazds un viņa putnēni no sava būra. lakstīgala lielajos kokos pie otra dīķa. un vēl tādi, ko es nezinu, kas tie tādi.
kovārnis apjucis, jo no ligzdas, ko viņš rūpīgi ietaisījis tādā sarkanu ķieģeļu veidojumā ik pa laikam balti dūmi nāk.
zaļā varde ar mani koķetēja no dīķmalas pērnajām ūdenszālēm, kuras zvejoju krastā. vai arī varbūt tā bija katrreiz cita varde. tas nav zināms.
kļava uzziedēja vienā naktī.
man kaut būdiņu, bet galvenais - savu kaktiņu.
kalns ar veciem rl ir vērtība.
tā dziesma ... ziedošs ķiršu koks.... maaiiga bitte.. duma ir. pilns pilns tas koks ar bitēm, lapsenēm, kamenēm un ja ir vēl kāds, kas zum, tad arī ar tiem... nu kāda tur mīlestības metafora. tirgus.
pavasara saule lipīga ir uz bālo ādu.
tik daudz putniem ir pavasarī ko teikt. un visi reizē - katrs no savas debesu puses. dzeguze no lejas gravas krūmiem. grieze pa perimetru - katrā brīdī no citas puses. strazds un viņa putnēni no sava būra. lakstīgala lielajos kokos pie otra dīķa. un vēl tādi, ko es nezinu, kas tie tādi.
kovārnis apjucis, jo no ligzdas, ko viņš rūpīgi ietaisījis tādā sarkanu ķieģeļu veidojumā ik pa laikam balti dūmi nāk.
zaļā varde ar mani koķetēja no dīķmalas pērnajām ūdenszālēm, kuras zvejoju krastā. vai arī varbūt tā bija katrreiz cita varde. tas nav zināms.
kļava uzziedēja vienā naktī.
man kaut būdiņu, bet galvenais - savu kaktiņu.
kalns ar veciem rl ir vērtība.