pilnīgi nieki - -

ir tāds pabriesmīgs, nē briesmīgs raidījums - kvartjirnij vapros. es viņu skatos viena momenta dēļ - kādas būs tiem cilvēkiem sejas, kad viņi nāks iekšā. tas ir interesanti - vai viņi patiešām priecājas, vai arī pieklājīgi priecājas, kurš ir īsts tajā brīdī, kurš nē, un ko viņi dara, ja viņiem nepatīk. un vēl es domāju, nezkur viņi nabadziņi bāž tās grāmatas un servīzes un fiņķikļuškus kas padomju bufetē līdz tam stāvēja.
avakar tieši tajā brīdī man kaut kas piezvanīja un gribēja lai es tūlīt pat kaut ko meklēju, un tā es to momentu neredzēju.